Skaidro eksperte: kādas ir pensiju 3. līmeņa komisijas un kā tās veidojas?

Pēc Latvijas Finanšu asociācijas datiem iespēju brīvprātīgi veidot uzkrājumus vecumdienām pensiju 3. līmenī izmanto katrs trešais Latvijas ekonomiski aktīvais iedzīvotājs. Par spīti pastāvošajiem mītiem par neprātīgām komisijām, patiesībā to veidošanas principi ir caurspīdīgi un pārskatāmi. Ar kādām izmaksām sastopas pensiju 3. līmeņa dalībnieki un kā tās veidojas – skaidro Luminor Latvija atklātā pensiju fonda vadītāja Anželika Dobroļovska.

“Kā Latvijā, tā arī citviet pasaulē komisija par pensiju uzkrājumu produktiem tiek ieturēta procentos no gadā veiktās uzkrājuma summas. Līdzīgi kā ar citiem finanšu pakalpojumiem, arī pensiju 3. līmeņa kopējās izmaksas veido vairāki komponenti. Pensiju 3. līmenim tie ir: atlīdzība pensiju fondam, atlīdzība pensiju aktīvu pārvaldniekam, turētājbankas komisija un maksājums uzraugošajai institūcijai. Tomēr svarīgi saprast, ka privātie pensiju fondi pēc būtības ir bezpeļņas organizācijas un to komisijas maksa tiek izmantota, lai sniegtu maksimāli labāko rezultātu klienta ieguldītiem līdzekļiem un vairotu to labklājību ilgtermiņā,” norāda Luminor Latvija atklātā pensiju fonda vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Privātie pensiju fondi strādā klientu interesēs 

Privātie pensiju fondi administrē klientu iemaksas, nodrošina informāciju un atskaites saviem klientiem, kā arī veic izmaiņas līgumos, ja tas ir nepieciešams. Saņemto atlīdzību pensiju fonds izmanto tikai paša pensiju fonda administratīvo izmaksu segšanai. Gadījumos, ja pensiju fonda administratīvo izdevumu summa iepriekšējā gadā ir mazāka, nekā sākotnēji plānots, tad atlikusī daļa no ieturētās maksas tiek pievienota pensiju plānam, palielinot plāna ieguldītāju (klientu) aktīvus. Šī iemesla dēļ, 2020. gadā Luminor pensiju fonda klientiem tika atmaksāti ap 25 % no 2019. gadā ieturētās pensiju fonda komisijas, samazinot ieturēto 2019. gada komisiju pensiju fondam par aptuveni 0.18 %. 

Jo lielāki aktīvi, jo zemākas komisijas maksas 

Pensiju 3.līmeņa līdzekļu pārvaldīšana tiek nodota izvēlētājai licencētai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai. Līdzekļu pārvaldnieku komisiju apmērs var būt atšķirīgs, bet visbiežāk tas ir atkarīgas no kopējiem līdzekļiem jeb aktīviem, ko pārvalda sabiedrība. Latvijā pensiju 3. līmeņa vidējā pārvaldīšanas komisija ir ap 0.5 % gadā. Atšķirībā no pensiju fondiem, pārvaldītāji paši sedz savas izmaksas un strādā ar mērķi gūt peļņu. To ilgtermiņā iespējams nodrošināt ar stabilu ienesīgumu un labiem pārvaldīšanas rezultātiem.

“Atšķirībā no pensiju 2. līmeņa pārvaldīšanas komisijām, kas tiek regulētas un noteiktas likumā, 3. līmeņa komisijas nosaka paši pensiju fondi un ieguldījumu pārvaldnieki,” piebilst Anželika Dobrovoļska.

Aktīvu droša glabāšana 

Iemaksāto līdzekļu uzglabāšanai pensiju fonds izvēlas turētājbanku, kura ir atbildīga par uzticēto līdzekļu drošību un darījumu izpildi. Tāpat turētājbanka veic arī likumā noteiktas kontroles funkcijas attiecībā uz pensiju fondu darbību. Parasti turētājbankas komisija ir neliela un Latvijā vairumam privāto pensiju fondu tā nepārsniedz 0.1 %. 

“Runājot par pensiju 3. līmeņa aktīvu drošību nevar nepieminēt to, ka pensiju 3. līmeņa aktīvi tiek nošķirti no bankas līdzekļiem, tādējādi tie ir pilnībā pasargāti no turētājbankas ietekmes, pensiju fonda vai ieguldījumu pārvaldnieka maksātnespējas gadījumā. Šie līdzekļi pieder tikai un vienīgi pašam klientam un nevar tikt aizskarti,”  akcentē Anželika Dobrovoļska.

Visbeidzot 0.39 % komisija no iemaksām tiek paredzēta arī uzraugošajai institūcijai, kas Latvijā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Vairums pensiju fondu atsevišķi neietur šo komisiju no pensiju 3. līmeņa dalībniekiem, bet kompensē no saviem līdzekļiem. 

Komisija nav vienīgais izvēles kritērijs

Izvēloties, kuram privātajam pensiju fondam uzticēt savu pensiju 3. līmeņa uzkrājumu, ir vērts pievērst uzmanību vairākiem kritērijiem un ne tikai komisijas maksai. Domājot par ieguldījumiem finanšu instrumentos un ilgtermiņa uzkrājumu veikšanu pensijai, pirmajā vietā varētu izvirzīties jautājums par finanšu partnera uzticību, drošību un līdzekļa pārvaldnieka profesionalitāti. Savukārt pakalpojuma izmaksām ir jābūt samērīgām pret rezultātu, ko saņem ieguldītājs.