Ainars Putniņš, DNB Trade platformas eksperts: Instrumentu pieejamība ir pieaugusi

 

Nerimstoties spekulācijām par iespējamo naftas sadārdzināšanos Irānā vai Nigērijā notiekošo nemieru dēļ, investori var mēģināt riskēt ar iespējamo negaidīto „melnā zelta” cenas kāpumu. Investēšanai naftā ir vairāki piemēroti instrumenti – svarīgākais ir izvēlēties vajadzībām visatbilstošāko.

 

Nav noslēpums, ka nafta daļai cilvēku Latvijā šķiet nesasniedzams jēdziens un tas saistīts vienīgi ar degvielu, pēdējo vizīti degvielas uzpildes stacijā vai sadārdzinātu apkures pieaugumu. Tātad dažādu iemeslu dēļ naftas tēma lielākoties tiek skarta tikai sadzīves līmenī. 

 

Tomēr investoru vidū tā ir viena populārākajām izejvielām, kuras cenas svārstības ietekmē ne tikai fundamentālas makroekonomiskās parādības, bet arī politiski un sociāli cēloņi. 

Ir vairāki iemesli, kādēļ nafta Latvijā līdz šim nav vilinājusi cilvēkus, kas nodarbojas ar investēšanu. Tas ir informācijas trūkums, būtiskas izmaksas, nemaz nerunājot par līdzekļu drošību un citiem faktoriem, kas saistīti ar investīcijām, izmantojot ārvalstu starpniekus. 

 

Laiki mainās, un Latvijas finanšu instrumentu starpnieki ir daudz paveikuši, mēģinot atvieglot un pietuvināt cilvēkiem investēšanu naftā un tās produktos. Līdz ar to daudzas no minētajām problēmām ir vai nu izzudušas, vai arī ievērojami mazinājušās. Tādēļ dažāda tipa investoriem paveras plašas iespējas, kas saistītas ar investēšanu naftā un tās produktos.

Turpmāk norādīti daži populārākie naftas investīciju veidi, kas, mūsuprāt, ir viegli sasniedzami un pieejami arī Latvijas investoriem. Šie instrumenti ir aktuāli ne tikai investoriem, bet arī uzņēmumiem, kas tiecas samazināt un kontrolēt cenas kāpuma risku. 

 

Biržā tirgotie fondi (exchange traded funds, ETF). Šī investīciju instrumenta būtība, raugoties patērētāja acīm, ir diezgan vienkārša – fonds apņemas atkārtot konkrētu indeksu, kas atspoguļo naftas vai tās produktu cenu izmaiņas. Vēlāk šo solīto atlikumu fonda pārvaldnieks sasniedz, no fonda dalībniekiem savāktos līdzekļus investējot nākotnes darījumos, izejvielu apmaiņas darījumos vai pat fiziskā izejvielā, kuru vēlāk vienkārši uzglabā. Pa to laiku katram fonda investoram atkarībā no investētās summas pieder proporcionāla fonda iegādātā īpašuma daļa.

Ļoti svarīgi pievērst uzmanību, ka pretēji parastā investīciju fonda pārvaldnieka lomai ETF pārvaldnieks veic administratora pienākumus, visus līdzekļus novirzot tajā jomā, kuru pieprasa fonda noteikumi, kas parasti ir ļoti konkrēti. Der atcerēties, ka ar ETF vienībām tirgojas tieši tāpat kā ar jebkurām citām akcijām biržā, taču vienīgais mums interesējošais faktors ir ilgtermiņa izejvielas, kurā mēs investējam, cenas kāpums.

 

Nākotnes līgumi (futures). Tas ir viens no atvasinātajiem instrumentiem ar vissenāko vēsturi un diezgan vienkāršu tirdzniecības modeli, kura būtība ir tāda, ka konkrētā datumā nākotnē elektroniskajā biržā ar taustiņa klikšķi iegādājamies, piemēram, 1000 barelu naftas. Lai pierādītu savus nopietnos nodomus, kā nodrošinājumu rezervējam nelielu daļu no darījuma vērtības kā drošības depozītu. Nemāniet sevi, vēlaties to vai nē, kādā rītā 1000 mucas ar naftu pie sava loga neieraudzīsit – dažādi statistikas avoti norāda, ka tikai apmēram 2% no visiem iegādātajiem nākotnes līgumiem tiek saglabāti līdz īstajai piegādes dienai. Pārējos 98% darījumu slēdz vēl līdz darījuma termiņa beigām vai pēc noklusējuma investoram to liek izdarīt brokeris. Kāds ir šādas rīcības mērķis? Darījuma būtība atspoguļojas pirkšanas un pārdošanas cenu starpībā, proti, ja esat iegādājušies 1000 barelu par 108 USD/bbl, bet pārdevuši par 109 USD/bbl, pozitīvo USD 1000 starpību varēsit likt kabatā.

Nav brīnums, ka, izvērtējot šā instrumenta caurspīdīgumu, likviditāti un nosacīto vienkāršumu, tieši nākotnes darījumu tirgu izvēlas ne tikai investori, bet arī uzņēmumi, kas tiecas samazināt izejvielu cenas svārstību risku. Taču, pirms izcīnīt vietu nākotnes darījumu tirgū, vienmēr ir jāatceras, ka šie instrumenti parasti tiek piešķirti tirgus dalībniekiem, kas rīkojas ar lielākām summām. Piemēram, „Brent” naftas nākotnes līgumu vērtība pēc tirgus cenām sasniedz aptuveni USD 108 000 (savukārt nodrošinājuma prasība (drošības depozīts) – USD 6000). Bet investoriem, kas iegulda mazākas summas, piemērots varētu būt 500 barelu WTI naftas mini nākotnes līgums, kas pēc savas vērtības būtu USD 50 000 (nodrošinājuma prasība (drošības depozīts) - USD 2800). Tādēļ privātie investori bieži vien tiek atbaidīti salīdzinoši lielo investējamo summu dēļ. 

 

Līgums par cenu starpību (contracts for difference, CFD). Nišu starp salīdzinoši konservatīvajiem ETF un nākotnes līgumiem, kam vajadzīgi lieli ieguldījumi, globālā līmenī sekmīgi aizpilda vēl aizvien jaunais un populārais instruments, kura nosaukums ir „līgums par cenu starpību” vai vienkārši CFD. Šis „pēdējais modes kliedziens” ir viegli izcīnījis savu vietu zem saules, nevis kāda mistiska rezultāta vai vērtības aprēķina dēļ, bet - tieši pretēji – instrumenta vienkāršības dēļ. Proti, izmantojam jau pie nākotnes līgumiem apskatīto tirdzniecības modeli – apņemamies pirkt konkrētu naftas daudzumu, par šo apņemšanos rezervējam noteiktu nodrošinājuma prasību (drošības depozītu). Atšķirība ir tā, ka šī instrumenta gadījumā mēs runājam par radikāli mazākiem izejvielas daudzumiem – tikai 25 bareliem (t. i., darījuma vērtība 25*108 = USD 2700, bet nodrošinājuma prasība (drošības depozīts) ir tikai USD 405). Nav pārsteigums, ka CFD instrumenti, tikko ienākuši Latvijā, ir veiksmīgi kļuvuši par vienu no vadošajiem instrumentiem izejvielu tirgū mazumtirdzniecības investoru vidū. 

 

Saprotams, ka naftas cenu svārstību apdrošināšana, izmantojot finanšu instrumentus, var veiksmīgi samazināt uzņēmuma komercdarbības risku, taču jāpiemin, ka spekulanti bieži vien pieļauj nopietnu kļūdu, nepārdomāti ienākot šajā tirgū. Vēlreiz ir jāatgādina, ka izejvielas nav jau daudziem zināmās akcijas – šajā tirgū valda nedaudz citi likumi, kur nepatīkamus pārsteigumus var radīt bieži izmantotā finanšu nodrošinājuma prasība. Tādēļ izejvielu tirgū vienmēr svarīgi ir septiņreiz nomērīt un vienreiz nogriezt, jo kļūdas sekas labākajā gadījumā var sagādāt vilšanos.