Peteris Strautiņš par eksportu un apstrādes rūpniecības apgrozījumu 2012.gada jūnijā

Eksporta frontē pagaidām bez būtiskām pārmaiņām

Ārējās tirdzniecības un apstrādes rūpniecības eksporta apgrozījuma dati rāda, ka eksporta kopsumma vairs neaug tik strauji kā iepriekš, zīmes par turpmāko virzību ir pretrunīgas, taču eksporta strukturālās izmaiņas ir ļoti veselīgas un nav ne mazāko šaubu, ka tās turpināsies.

Lai arī pēdējos mēnešos nav bijis nozīmīga tālāka eksporta kāpuma, gada pieauguma temps jūnijā joprojām ir tāds, par kuru citas Eiropas valstis tagad var tikai sapņot (+9.6%). Eksporta kopsummas izmaiņās it kā saskatāms eirozonas ekonomikas vārguma atspulgs, tā pret maiju samazinājusies par 14 miljoniem. Taču, aplūkojot eksporta izmaiņu struktūru, priecē, ka kritums skaidrojams ar minerālproduktu (re)eksporta samazināšanos, tas kopš maija sarucis par 24.7 miljoniem.

Taču stāsts par reeksporta ietekmi jūnijā nav vienkāršs. Prieku par pārtikas rūpniecības ražojumu straujo eksporta kāpumu (+36% jūnijā gada griezumā mazina tas, ka tur acīmredzot liela ietekme ir alkohola reeksportam, alkohols veido vairāk nekā pusi šīs kategorijas un tas audzis par 58.1%. Stipri neliela daļa no 28 miljonu vērtā alkohola eksporta ir vietējas izcelsmes. Taču arī vietējās pārtikas pārstrādes eksporta apgrozījums aug strauji – pusgadā par 17.9% un jūnijā pat par 25.3%. Zivju apstrādes eksporta apgrozījums pusgadā audzis vairāk nekā par ceturto daļu, bet piena pārstrādei attiecīgais rādītājs kāpis vairāk nekā par piektdaļu.

Stipri virs vidējā ir elektroierīču eksporta kāpuma temps (+38.5%), arī tur ir liels reeksporta īpatsvars, bet eksporta apgrozījuma kāpums attiecīgajā Latvijas rūpniecības nozarē ir tik straujš (pieaugums par >70% gan jūnijā, gan 1.pusgadā kopumā), ka šīs kategorijas eksporta pieaugumā absolūtos skaitļos ir jābūt nozīmīgam vietējam devumam. Gada griezumā par 13.3% krities farmācijas produktu izvedums, bet tas noteikti nav vietējo ražotāju dēļ, ja var ticēt pašu uzņēmumu teiktajam. Ķīmijas eksports samazinās, bet vietējo ķīmijas uzņēmumu eksporta apgrozījums kāpj.

Ļoti strauji notiek koksnes eksporta struktūras maiņa. Ja zāģētavu apgrozījums eksportā 1.pusgadā nav būtiski mainījies, tad koksnes izstrādājumu ražotājiem tas audzis vairāk nekā par 20%. Par nozīmīgu pozīciju eksportā kļūst plastmasa un tās izstrādājumi, jūnijā bijis līdz šim lielākais apjoms (14.2 miljoni latu) un tas saskan ar mēdiju ziņām par attiecīgās nozares uzņēmumu sekmīgu darbību, taču skaidri neparādās nozares eksporta apgrozījumu datos. Spēcīga izaugsme atsākusies apģērbu eksportā, jāpiebilst, ka tieši ārējās tirdzniecības, nevis izlaides datus pati nozare uzskata par precīzāko savu sekmju atspoguļojumu.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā kāpj straujāk nekā kopējais eksports, par 15.9% pusgadā un 14.8% jūnijā. Taču dīvaini, ka vietējā tirgū apstrādes rūpniecības apgrozījuma pieaugums ir gandrīz apstājies, jūnijā tas gada griezumā bijis 0.2%, kaut arī Latvijas ekonomika aug straujāk nekā eksporta tirgi.

Kas ar mūsu eksporta nozarēm varētu notikt turpmākajos mēnešos? Notikumi eirozonā un pirmās vēstis par pasaules rūpniecību jūlijā zīmē drūmu ainu. Taču mūsu apstrādes rūpniecības eksporta pasūtījumu indekss pēdējo trīs mēnešu laikā nav būtiski mainījies, tas tātad turas vēsturiski augstākajā līmenī, bet kāpums gada griezumā ir virs 40%. Vietējā tirgus pasūtījumu indekss turpretim ir pat samazinājies. Visstiprākā eksporta pasūtījumu straume joprojām ir metālapstrādes uzņēmumiem, kāpums gada laikā ir gandrīz 50%, bet kopš 2005.gada — gandrīz 50 reizes.