Pēteris Strautiņš par 2012.gada 2.ceturkšņa darbaspēka apsekojuma datiem

Cerības atrast darbu pieaug, bailes no darba — samazinās

Izmaiņu virziens darba tirgū ir labvēlīgs, taču redzams, ka ekonomikas izaugsmes atsākšanās rada cerības gandrīz tikpat ātri, cik tās apmierina.

Strādājošo skaita pieaugums par 18.9 tūkstošiem jeb 2.2% kopš pērnā gada 2.ceturkšņa ir tuvs tam, ko varēja gaidīt. Salīdzinājumam, VID dati par darba ņēmējiem, par kuriem maksātas VSAOI, uzrāda straujāku gada pieaugumu vidēji aprīlī un maijā (par jūniju datu vēl nav) – par 24.0 tūkstošiem jeb no 740.9 līdz 764.9 tūkstošiem. Taču jāpiebilst, ka 1.ceturksnī VID reģistrēto pašnodarbināto skaits bija samazinājies par 4.3 tūkstošiem salīdzinājumā ar 2011.gada sākumu. Līdz ar to reģistrēto jeb „balto” darbavietu kopskaita izmaiņas ir ļoti līdzīgas Darbaspēka apsekojumā (DA) aprēķinātajām strādājošo skaita izmaiņām, taču pēdējie skaitļi parasti uzrāda svārstības plašākā diapazonā, jo arī kopējie skaitļi DA ir lielāki. Acīmredzot te izpaužas mērena ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanās, ko netieši parāda arī citi makro dati.

Tā kā pieaugošas cerības iegūt darbu stimulē diezgan strauju ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara kāpumu, darba meklētāju īpatsvars gada laikā mainījies pavisam nedaudz — par 1%, gadu iepriekš izmaiņu temps bija gandrīz trīsreiz straujāks, kaut ekonomika auga līdzīgā tempā. To skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, šogad samazinājies no 33.7 līdz 25.4 tūkstošiem. 2007-2008.gadā viņu bija vēl mazāk, taču 2010.gada 2.ceturksnī skaits sasniedza 44.1 tūkstoti. Šādas noskaņojuma izmaiņas parāda arī DNB Barometra dati. Vēl nepubliskotajos datos par 2012.gada jūliju darba izredžu vērtējuma indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2008.gada beigām. Tas joprojām ir zems, taču gada laikā pieaudzis no -61 līdz -48 punktiem. Jāatzīmē arī, ka to cilvēku skaits, kuriem darbs ir, bet kuri meklē labāku (viņi netiek definēti kā darba meklētāji), pieaudzis par vienu sesto daļu jeb 4.2 tūkstošiem.

Jāpiebilst, ka arī iepriekšējos divos gados pārejā no 1.ceturkšņa uz 2.ceturksni darba meklētāju īpatsvars strauji nesamazinājās, visstraujākais kritums bija starp 2. un 3.ceturksni. To varētu gaidīt arī šogad, arī ievērojot, ka šogad turpinājusi augt aktivitāte celtniecībā, veiksmīgs ir gads arī lauksaimniecībā. Darba vietu radīšanu 3.ceturksnī it kā varētu ietekmēt runas par eirozonas krīzes gaidāmo ietekmi, taču vismaz jūlijā uzņēmēju noskaņojums vēl nebija būtiski pasliktinājies.

Līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, arī šoreiz var redzēt krasu darba meklētāju noslāņošanos pēc izredzēm atrast darbu. Var redzēt, ka ekonomikas atgūšanās palīdz tiem cilvēkiem ar darba stāžu, kuri ir bez darba salīdzinoši neilgu laiku – līdz 2 gadiem, viņu skaits gada laikā samazinājies par 19.8 tūkstošiem. Turpretim ilgāku laiku nestrādājošo skaits pat pieaug, jo īpaši to, kuri bez darba ir vairāk nekā 8 gadus.
Visbeidzot DA dati satur arī tādu interesantu ziņu, ka ir reģistrēts līdz šim mazākais to cilvēku skaits, kuriem nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt. Zīmīgi, ka tūlīt pēc nekustamā īpašuma buma kulminācijas sliņķu bija astoņas reizes vairāk. Varbūt tiešām no krīzes bijis arī kāds labums.