Pēteris Strautiņš par mazumtirdzniecības apgrozījumu 2012.gada jūlijā

Optimisms audzē veikalu apgrozījumu

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pret jūniju pieauga par 2.7%, sasniedzot augstāko punktu krīzes pārvarēšanas periodā. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos, pārdošanas apjomi aug gan pārtikas, gan nepārtikas preču tirgotājiem, otrajiem joprojām noturot izaugsmes tempu pārsvaru.

Vairs nav šaubu, ka patēriņa pieaugums ir kļuvis par procesu, kas it kā velk uz priekšu pats sevi. Lielāki iepirkšanās apjomi palielina algas un nodarbinātību, kas savukārt palielina naudas plūsmu caur veikalu kasēm. Gravitāciju neviens nav atcēlis un šis process nevar turpināties bezgalīgi. Tas var arī nebūtu veselīgs ilglaicīgam labklājības pieaugumam, ja balstās uz nesamērīgu aizņemšanos, kā jau pieredzējām 2005. – 2007.gadā. Šobrīd vēl izaugsmes augļu baudīšana notiek saprāta robežās — patēriņa kāpums notiek vienlaikus ar privātā sektora uzkrājumu palielināšanos un parādu samazināšanos. Tātad vienlaikus baudām dzīvi drusku vairāk nekā iepriekš un vienlaikus nostiprinām buferus pret dzīves triecieniem nākotnē, nostiprinot ģimeņu un uzņēmumu bilances.

Patēriņu līdz šim labvēlīgi ietekmējušas sekmes ārējos tirgos, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta kopējais apjoms jūnijā sasniedza līdz šim augstāko līmeni. Taču jaunākie ražošanas, eksporta un noskaņojuma dati Eiropas Savienībā parāda, ka tās ekonomika neapturami slīd recesijā. Mums jo īpaši būtiska ir Vācijas un Zviedrijas rūpnieku noskaņojuma krasā pasliktināšanās pēdējo trīs mēnešu laikā. Šķiet, ka citās valstīs iegūto tirgus daļu pieaugums pagaidām spēj kompensēt pašu šo tirgu ne īpaši labvēlīgo attīstību, ražotāju vērtējums par eksporta pasūtījumiem pēdējā gada laikā tikpat kā nav mainījies. Arī Latvijas kopējais ekonomiskā noskaņojuma indekss (Economic Sentiment Index) ir apbrīnojami stabils uz Eiropas norišu fona, augustā tas pat pieauga un attiecībā pret valsts vēsturiski vidējo līmeni ir augstākais ES.

Ja vien Eiropas ekonomikā situācija nepasliktināsies „ar blīkšķi”, patēriņa un nodarbinātības pozitīvā mijiedarbība spēs izvilkt Latvijas ekonomiku cauri mīkstajam ceļa posmam, tiem palīdzēs arī fiskālā politika, jo deficīta samazināšana turpmāk norisināsies daudz lēnākā tempā nekā līdz šim, jo steigties vairs nav nekādas vajadzības. Pat eksporta sektorus pārstāvošās asociācijas drīzāk vēl runā par darbinieku skaita pieaugumu, nevis samazināšanos. Ir jānotiek kaut kam patiešām ļoti dramatiskam, lai ražotāji sāktu atlaist cilvēkus, jo uzņēmumu finansiālā situācija šobrīd ir samērā laba, bet nesena pieredze rāda, ka atlaižot labus speciālistus, tos var būt grūti dabūt atpakaļ. Darba algu īpatsvars IKP no ienākumu puses krīzes laikā ir krasi sarucis un lielākā daļa uzņēmumu var atļauties neitralizēt krīzes pirmās izpausmes.