Pēteris Strautiņš mazumtirdzniecības apgrozījumu 2012.gada oktobrī un atalgojumu 3.ceturksnī

Pelnīšanas un tērēšanas tendences joprojām līdzsvarotas

Šoreiz ir iespēja vienlaikus ar tendencēm tirdzniecībā īsi izvērtēt reizi ceturksnī publiskoto algu statistiku, kas neapšaubāmi ir cieši saistītas lietas.

Mazumtirdzniecība ir pirmie „cietie” dati par makro norisēm gada pēdējā ceturksnī un, kaut arī tie vēl neko daudz nepierāda, apgrozījuma kritums oktobrī pret septembri par 1.4% nedaudz nostiprina domu gājienu, ka varētu būt izaugsmes bremzēšanās. Taču nekas dramatisks nav noticis. Līdzšinējais attīstības pirmavots — eksports varētu augt lēnāk, taču izmaiņu virziena maiņa nav gaidāma. Fiskālā politika tieši šobrīd no uz konsolidāciju vērstas, tātad patēriņu ierobežojošas kļūst par aptuveni neitrālu. Pasaules makro ziņu plūsma joprojām ir pretrunīga, bet ar drīzāk viegli optimistisku tendenci. Vēl jāpiebilst, ka mazumtirdzniecības apgrozījuma gada pieauguma temps oktobrī joprojām ir ļoti augsts: 9.6% un ir no makro stabilitātes aspekta vēlamā diapazona augšpusē, ļoti pārliecinoši. Kritums oktobrī seko pavisam nelielam kritumam septembrī (-0.1%), bet pirms tam bija nepārtraukts četru mēnešu kāpums vidēji par 2.1%. Taču drīzumā sagaidāma gada pieauguma tempa mazināšanās, diez vai vēlreiz atkārtosies šī gada janvāra kāpums par 6.1%, līdz ar to bāzes efektiem būs liela ietekme.

Runājot par turpmākajiem mēnešiem, sagaidāmais izmaiņu virziens joprojām ir ļoti mērens un neizbēgami zigzagveida kāpums pret iepriekšējiem periodiem. DNB Latvijas barometra oktobra aptauja parāda, ka sabiedrības noskaņojums ir pasliktinājies, kamēr Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma indeksi rāda stabilitāti. Atšķirība ir viegli izskaidrojama ar to, ka Barometra dati nav sezonāli izlīdzināti, tātad ļauj rezultātus ietekmēt saules daudzumam organismā. Tā kā mazumtirdzniecības apgrozījumam sekojam sezonāli izlīdzinātajos datos, līdzšinējā noskaņojuma saglabāšanās drīzāk liecina par labu sekojošo mēnešu tendencēm. Patērētāji joprojām ir pesimistiski, bet tādi ir bijuši gandrīz vienmēr un šobrīd noskaņojums ir tāds, kāds iepriekš pavadīja diezgan strauju pārdošanas apjomu pieaugumu.
Runājot par algām, jāatzīmē, ka 3.ceturksnī ir lēni paātrinājies algu gada kāpums reālā izteiksmē, līdz 1.9%, no 1.5% 2.ceturksnī.

Algas nominālā izteiksmē faktiski atgriezušās trekno gadu virsotnē, 2008.gada attiecīgajā ceturksnī tās bija tikai par trīs latiem augstākas. Taču reālā izteiksmē starpība ir lielāka, tāpat mazāks ir strādājošo skaits. Savukārt, ja salīdzinām algu izmaiņas ar iepriekšējo gadu, strādājošo skaita izmaiņas jau darbojas pretēji. Līdz ar to algu fonds aug daudz straujāk nekā algas un jāpiebilst, ka uzņēmēju rocība aug vēl straujāk. Patēriņu un arī investīcijas veicina arī kopējā kredītportfeļa stabilizācija, tāpēc mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums ir visnotaļ likumsakarīgs.

Pēc šodienas datu publicēšanas atkal gaidāma matu plēšana par to, ka algas sabiedriskajā sektorā aug ātrāk un no augstāka līmeņa. Taču satraukumam vismaz pagaidām nav pamata, par līdzīgu darbu sabiedriskajā sektorā Latvijā joprojām maksā mazāk nekā privātajā. Algas valsts maizē ir lielākas tāpēc, ka tās caurmērā ir saistītas ar augstākām izglītības prasībām. Katrā ziņā algu kāpuma starpību nevar norakstīt uz ēnu ekonomikas rēķina, vairākums datu liecina, ka ēnu ekonomikas īpatsvars drīzāk samazinās. Turpretim datos redzamo algu līmeni (pretstatā tendencei) gan ēnu ekonomika privātajā sektorā varētu ietekmēt nozīmīgi. Privātajos uzņēmumos ar vairāk nekā 50 strādājošajiem bruto algas 3.ceturksnī bija 544 lati, pretstatā 465 latiem privātajā sektorā vidēji. Izvairīties no nodokļiem vieglāk ir mazajos uzņēmumos.

Algu izmaiņas sadalījums pa nozarēm ir interesanta lasāmviela, kā vienmēr. Algas gada griezumā straujāk par vidējo kāpj rūpniecībā, transportā un tirdzniecībā — likumsakarīgi, jo šīs nozares šobrīd ir ekonomikas galvenais vilcējspēks. Arī samērā straujais algu kāpums valsts pārvaldē ir loģisks, ievērojot nedaudz lielākās budžeta iespējas un vietām postošo kadru mainības līmeni. Turpretim stagnējošās algas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā īsti nesaskan ar arvien biežākajām sūdzībām par darbinieku trūkumu šajās nozarēs. Finanšu nozarē algas kāpj lēnāk nekā vidēji. Arī likumsakarīgi, jo, lai gan dzirdēts, ka no izaugsmes atjaunošanās guvušas vien bankas, tās šobrīd ir faktiski vienīgais galvenokārt privātā sektora pārstāvētais sektors, kas joprojām ir recesijā, saskaņā ar IKP datiem.