Pēteris Strautiņš par apstrādes rūpniecības izlaidi 2013.gada janvārī
Ražošanu janvārī skāris aukstuma vilnis
Apstrādes rūpniecībai šī gada janvāris bijis viens no mazāk veiksmīgajiem mēnešiem krīzes pārvarēšanas periodā — izlaides apjoms pret decembri sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 3.6%, samazinot gada kāpuma tempu gandrīz precīzi līdz nullei. Ir nozares, kuru salīdzinoši vājais sniegums janvārī drīzāk varētu būt priekšvēstnesis ne visai veiksmīgam gadam kopumā, ir tādas, kurās janvāra sniegums drīzāk interpretējams kā izņēmums, kas neko nepierāda.
Nav šaubu, ka šī gada izredzes nav īpaši spožas kokapstrādei, kuras izlaide janvārī saruka par 3.2% mēneša un par 6.0% gada griezumā. Resursu pieejamība ir tās mūžīgā sāpe, šobrīd arī nav patīkama situācija noieta tirgos nozares produktiem, pieprasījums pēc kuriem ir diezgan ciklisks, jo saistīts ar celtniecību. Taču kopumā tik slikti kā janvārī noteikti nebūs, jo īpaši tālākas pārstrādes produktu ražošanā, kur gadā kopumā jābūt pieaugumam, kamēr tieši te kritums janvārī bijis īpaši izteikts, par 7%. Neliels mīnuss gadā kopumā varētu būt zāģmateriālu ražošanā.
Turpretim farmācijai gada prognozes ir labas, abu nozares līderu apgrozījums varētu augt, orientējoši, par 15-20% un izlaides kritums janvārī par 17.1% mēneša un par 9.3% gada griezumā noteikti būs izņēmums. Tas varētu būt saistīts ar klientu izveidotiem produktu uzkrājumiem, bet jāpiebilst, ka arī pērn uzņēmumu un nozares dati pa mēnešiem krasi atšķīrās.
Jau ilgāku laiku straujāku attīstību esmu prognozējis pārtikas pārstrādei un ir patiess prieks, ka ar 10.2% gada kāpumu tā piesaka sevi kā vienu no iespējamiem šī gada izaugsmes čempioniem. Droši vien būs mēneši ar sliktākiem rādītājiem, taču šogad kopumā tās izlaides kāpums varētu būt tuvs divciparu skaitlim. Datos redzamie un nojaušamie iemesli šim panākumam ir eksporta un dinamiskāko apakšnozaru (kas lielā mērā ir viens un tas pats) pieaugošā ietekme uz kopējiem rezultātiem. Augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana, kas caurmērā bijusi veiksmīgākā apakšnozare jau daudzu gadu laikā, janvārī gada griezumā auga par 16.4%, bet zivju pārstrāde, kura lielas ambīcijas ir izvirzījusi tieši pēdējos pāris gados, palielināja izlaidi par 18.5%. Saskaņā ar CSP datiem, pērnā gada nogalē eksporta īpatsvars pārtikas pārstrādē pārsniedza trešdaļu, kas nozīmē, ka faktiski tas jau visdrīzāk ir virs 40%. Līdz ar augošiem ienākumiem uz vienu Latvijas iedzīvotāju varētu augt vietējais pieprasījums pēc gaļas un citiem salīdzinoši dārgiem produktiem, bet kopumā tieši eksports ir galvenā attīstības iespēja. Ir produkti, kuru patēriņš visdrīzāk saruks vēl straujāk nekā iedzīvotāju skaits, piemēram, maize.
Lai kādi nebūtu pārtikas rūpniecības panākumi, lielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības izaugsmē šogad, tāpat kā pērn, tiek gaidīts no metālapstrādes un mašīnbūves. Tai janvāris bijis ļoti veiksmīgs, kāpums gada griezumā šai nozaru grupai nedaudz pārsniedzis 5%, vairāk nekā pusi no tā veidoja tieši izaugsme mēneša laikā. Gadu mija īpaši veiksmīga bijusi tieši metālu ražošanai un metālapstrādei, par spīti publiski paustajām bažām par šo nozaru nākotni. Mašīnbūves nozarēs janvārī pret decembri krasu pārmaiņu nebija, bet tās ir uzkrājušas pietiekamu handikapu pērn, lai gada kāpums joprojām būtu ļoti pieklājīgs.
Nozare, par kuras ilglaicīgajām perspektīvām tradicionāli ir valdījusi liela skepse, ir vieglā rūpniecība. Ne gluži bez pamata, jo parasti tās īpatsvars līdz ar tautsaimniecības virzību sarežģītāku produktu ražošanas virzienā sarūk. Vismaz šogad Latvijā tas nav gaidāms, pašu ražotāju prognozes liecina, ka tās izaugsme drīzāk pārsniegs apstrādes rūpniecības caurmēra tempu, acīmredzot darbinieku trūkums nav bijis tik liels kā pirms brīža šķita un varbūt pati šī ziņa ir likusi daudziem cilvēkiem pamosties no krīzes radītās apātijas. Algu kāpums Āzijā un citi faktori liek nozarei atmosties pat zemēs ar krietni augstāku algu līmenī, kā Spānijā un kāpēc gan lai tas nenotiktu arī Latvijā? Janvārī vieglajā rūpniecībā bijis neliels kritums pret decembri, bet gada griezumā pieaugums par ~7%, kas šogad kopumā drīzāk būs lielāks nevis mazāks.
Citās mazākajās apakšnozarēs janvārī bija tradicionāli raiba aina. Ķīmiskajā rūpniecībā apjomi saruka, iespējams, atkal dēļ biodegvielas, jo celtniecībai domāto produktu ražošanas perspektīvas šogad ir labas. Turpretim lielākos pēckrīzes apjomus sasniedza mēbeļu ražotāji un ir labas cerības, ka šogad šī apakšnozare sāks „uzvesties” tieši tā, kā nosaka tās attīstībai labvēlīgie objektīvie un arvien vairāk arī subjektīvie priekšnosacījumi mūsu valstī.
Janvāra kopējais apstrādes rūpniecības rezultāts ir viegli apbēdinošs, bet tas pagaidām neliek mainīt DNB bankas prognozi par kopējo apstrādes rūpniecības izlaides kāpumu šogad, kas varētu būt 6-7%.