Pēdējo mēnešu laikā tirgus dalībnieku uzmanības lokā ir nonākusi Slovēnija. Investoriem radās bažas, ka šī varētu būt nākamā valsts, kurai būs nepieciešama starptautisko kreditoru palīdzība. Par pamatu šīm bažām kalpoja problēmas Slovēnijas banku sektorā, kura īpatnība ir liels vietējā kapitāla īpatsvars. Tas nozīmē, ka, palielinoties „slikto kredītu” īpatsvaram (šobrīd tie ir 7 miljardi eiro), vietējās bankas varētu būt spiestas prasīt atbalstu Slovēnijas valdībai, kurai savukārt nāktos piesaistīt papildus finansējumu, lai segtu šādus izdevumus. Tā kā starptautisko kreditoru (Eiropas Komisija, Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka) palīdzība parasti ietver stingrus nosacījumus (Grieķijas gadījumā zaudējumus cieta valsts obligāciju turētāji, Kipras – lielāki banku noguldītāji), investoriem tas radīja zināmas bažas.
Lai apturētu investoru bažas, Slovēnijas valdība izstrādāja un iesniedza Eiropas Komisijai reformu programmu, kurā ietilpst valsts uzņēmumu pārdošana, nodokļu celšana un valdības tēriņu samazināšana. Ir plānots, ka Eiropas Komisiju savu viedokli par šo programmu sniegs maija beigās. Maija sākumā Slovēnija emitēja 5 un 10 gadu obligācijas USD valūtā ar kopējo nominālvērtību 3.5 miljardi ASV dolāru. Obligāciju izsole notika vēlāk, nekā tika plānots, jo kredītreitingu aģentūra Moody’s pazemināja Slovēnijas valsts kredītreitingu līdz Ba1, kas ir ārpus investīciju pakāpes. Tomēr kopumā valsts kredītreitinga samazināšana neatstāja būtisku ietekmi uz investoru attieksmi pret Slovēnijas obligācijām. Šī obligāciju emisija sedz Slovēnijas finansējuma vajadzības līdz 2013. gada beigām, kas dod valsts valdībai laiku, lai veiktu nepieciešamās reformas.