Pēteris Strautiņš par rūpniecības izlaidi 2013. gada maijā

Ražojam drusku mazāk, bet gudrāk

Ziņās par apstrādes rūpniecību maijā daudz interesantu nianšu, bet kopaina nav būtiski mainījusies — kopējie rādītāji joprojām ir vārgulīgi, bet rūpniecībā notiekošā ietekme uz ienākumiem un ekonomiku kopumā ir labāka nekā izskatās pirmajā acu uzmetienā.

Tātad, metālu ražošana samazinājusies nu jau vairāk nekā par 2/3, bet tā skar samērā ierobežotu skaitu cilvēku. Nesaku, ka varam šos notikumus ignorēt, tie dziļi ietekmēs Liepājas nākotni, šobrīd mēs nevaram atļauties zaudēt nevienu attīstības centru un vairākiem tūkstošiem cilvēku notiekošais ir nopietna personiska drāma. Taču metālu ražošana neizšķirs ekonomikas nākotni, ar ražošanu saistīto iedzīvotāju kopējos ienākumus tā ietekmē daudz mazāk nekā rūpniecības izlaides summu.

Atkal ir patiess prieks par pārtikas nozari, tā šobrīd ir galvenā rūpniecības attīstības virzītāja. Tas acīmredzami notiek, pateicoties eksportam, un tādējādi nozare risina vienu no savām galvenajām problēmām — tā ražo brīnišķīgas kvalitātes produktus, bet produktu portfelis, tēlaini izsakoties, galvenokārt izvietots uztura piramīdas pamatos. Citiem vārdiem, pārsvarā ražojam ļoti garšīgas, bet salīdzinoši vienkāršas ēdamlietas. Pamati ir pats svarīgākais, bet augot ienākumiem, papildus pieprasījums neizbēgami vairāk virzīsies uz „našķiem”, nav teikts, ka cilvēces progress ved tikai uz labu. Lai kā censtos mūsu ražotāji un viņu klātbūtne našķu plauktos, salīdzinot ar laiku pirms 10 gadiem, ir kā diena pret nakti, papildus pieprasījums neizbēgami lielā mērā būs imports, bet mūsu ražotājiem iespējas sniegs cilvēku skaita pieaugums pasaulē kopumā. Pārtikas ražošana maijā gada griezumā kāpusi par 6.2%, bet šogad kopumā par 6%. Spīdoši šobrīd klājas zivju pārstrādei.

Citās nozarēs aina ir raiba, bet kopumā labvēlīga.

Kopš iepriekšējās desmitgades vidus mēbeļu ražošana bija Latvijas ekonomikas hroniskākais vilšanās avots, taču šobrīd lietas, šķiet ir mainījušās, gada pieaugums par 17% maijā un par 13.8% šogad kopumā. „Lielā” kokapstrāde šogad soļo pa taisnu taciņu un nekādi krasi pagriezieni šogad nav gaidāmi. Pie nelielas izaugsmes atgriezusies metālizstrādājumu ražošana — pēc pievienotās vērtības nozīmīgākā ar metāliem saistīto nozaru grupas pārstāve. Pērn tā precīzi atspoguļoja sarežģījumus Eiropā un signalizēja par to ietekmi Latvijā, šobrīd atgūšanās saskan ar nedaudz labvēlīgākām vēsmām mūsu galvenajā tirgū un tāpēc var cerēt, ka pieaugums maijā ir signāls līdzīgai tendencei nākotnē. Arī mašīnbūvei klājas diezgan labi — elektrisko mašīnu ražošana turpina strauju izaugsmi (maijā +16.7% gada griezumā, I-V: +17.0%), izaugsme atgriezusies arī „neelektrisko” mašīnu un iekārtu ražošanā, bet piekabju izlaidē sasniegts pēc-padomju ēras lielākais mēneša apjoms. Farmācija joprojām ir vismaz šķietami pretrunīgu statistiķu un ražotāju ziņu cīņas poligons. Ja ne par apjomiem, tad vismaz par izmaiņu virzienu vienprātība valda attiecībā uz vieglo rūpniecību, tā šobrīd ir plusos.

Kārtējais kritums iekārtu uzstādīšanā un remontā (-16.1%), līdzīgi kā metālu ražošanā, nevar būt radījis lielu ietekmi uz ekonomikas kopējām tendencēm šobrīd, taču tas signalizē ka arī 2.ceturksnī, tāpat kā gada sākumā, investīcijas varētu būt samazinājušās. Jau ilgstoši ražotāji pauž piesardzību lielu ieguldījumu veikšanā dēļ jau gandrīz nebeidzamās nenoteiktības par pasaules ekonomikas tendencēm.

Šī nenoteiktība nav beigusies, taču ir jābeidz baidīties, jāstrādā pie ražošanas jaudu palielināšanas, jo arī pārmērīga piesardzība ir risks. Jaunākie notikumi pasaulē parāda — arī tad, ja kādā reģionā rodas sarežģījumi, parasti to līdzsvaro patīkami pārsteigumi no citas puses. Aizvadītā mēneša laikā strauji pasliktinājušās prognozes par Ķīnu, bet uzlabojas Japānas nākotnes aina. Ražošana Eiropā aprīlī ir pieaugusi un „mīkstie” rādītāji saka, ka situācija kopumā varētu uzlaboties arī turpmāk. Saglabājās klasiskais dalījums — ziemeļos klājas labāk nekā dienvidos. Eiropas iekšējā pieprasījumā maz dzīvības pazīmju, bet ražošanai palīdz tirdzniecības pārpalikuma kāpums, kas šobrīd svārstās padsmitos miljardos eiro mēnesī. Tautā runā, ka mūsu eksportu uz Rietumeiropas tirgiem nosaka ne tikai turienes gala patēriņš, bet ļoti lielā mērā arī mūsu produktu netiešais eksports uz pārējo pasauli. Diezgan noturīgi atlabšanās virzienā turpina doties ASV ekonomika.

Kopumā apstrādes rūpniecības izlaide maijā gada griezumā samazinājusies par 0.2%, bet kritums mazāks nekā mēnesi iepriekš, izlaidei pret aprīli kāpjot par 1.4%. Metālu ražošanas nākotne kļūst arvien miglaināka, bet pārējās nozarēs tendencēm vajadzētu būt kopumā pozitīvām un gada 2.pusē apstrādes rūpniecībai atkal jābūt plusos. Pārējā rūpniecība šogad diez vai sniegs kādu nozīmīgu ieguldījumu izaugsmē. Gan enerģētikā, gan ieguves rūpniecībā līdz šim rādītāji tuvu nullei un īpaši uzlabojumi nav gaidāmi. Kūdras ražotāji stieg jau otrajā mitrajā lauku darbu sezonā pēc kārtas, bet enerģētiku varētu vēl pavilkt uz leju gada nogale, ja klimatiskie apstākļi atbildīs normai, kas ir vienīgais loģiskais pieņēmums šobrīd, arī notikumi energointensīvajā metālu ražošanā nekādi nepalīdz.