Rūpniecības pārkvalificēšanās nesīs augļus
Pēc straujā apjomu kāpuma 2010.-2012.gadā apstrādes rūpniecība, nu jau gandrīz aizvadītajā, 2013.gadā, „pārkvalificējās” uz struktūras pārkārtošanu. Kopējā izlaide ir svārstījusies bez skaidras tendences, un vēl dažus mēnešus nozare lielu devumu kopējā izaugsmē nesniegs. Taču nākamā gada pavasarī sagaidāma krasa situācijas uzlabošanās vairāku faktoru dēļ. Šogad nozare daudz strādājusi Liepājas Metalurga (LM) apstāšanās izrautā „roba” aizpildīšanai, tas ir paveikts. Priekšā stāv dabiski organisko attīstības procesu turpināšanās vairākumā apakšnozaru, plus šobrīd ļoti ticamā LM darbības atjaunošana. Mēneša rādītāji jebkurā nozarē var šūpoties nejaušību dēļ, bet likumsakarības rūpniecību nākamgad virzīs augšup. Pie mēreni labvēlīgas apstākļu sakritības izlaides kāpums atsevišķos mēnešos var sasniegt pat padsmitus procentus, ne uz ilgu laiku, jo ilgstoši šādu tempu noturēt nozare nav spējīga.
Runājot par detaļām, bet plašā tvērumā, oktobrī saglabājas iepriekšējiem mēnešiem līdzīga kopaina — rūpniecības mērenu kāpumu gada griezumā nodrošina galvenokārt pārtika un kokapstrāde, bet metālu ražošana, apstrāde un mašīnbūve summāri vēl darbojas pretējā virzienā. Kopējais izlaides apjoms mēneša laikā audzis par 0.3%, bet gada laikā par 1.9%. Pret septembri pārtikā un kokapstrādē nelieli mīnusi, bet toties lieli plusi tādās nozarēs ar stilīgiem nosaukumiem kā ķīmija un elektronika.
Pārtikas nozares kopējā līkne nu jau trīs mēnešus aizvada pārdomās par nākotni, bet gada laikā līdz šai vasarai sasniegtais padara šo īslaicīgo stagnāciju par pieciešamu. Piena tirgus mūžīgais cenu svārsts, kas periodiski novirza vērtības ķēdes radīto peļņas straumīti vai nu izejvielas ražotājiem vai pārstrādātājiem, šobrīd priecē zemniekus, tāpēc attīstība piena pārstrādē varētu vēl kādu laiku piebremzēt. Līdz ar to galvenais pārtikas pārstrādes attīstības virzītājs vēl dažus mēnešus būs salīdzinoši vājš. Taču agri vai vēlu vai nu jākrīt izejvielas cenai, vai jāaug produktu cenai veikalos.
Kokapstrādes apjoms oktobrī nedaudz atkāpies no iepriekšējā mēneša rekordlīmeņa, bet ir augstāks par jebkuru citu līdzšinējo sniegumu. Dziļākas pārstrādes produktu ražošana turpretim turpina pārspēt līdz šim sasniegto jau otro mēnesi pēc kārtas.
Metālu ražošana šobrīd sastingusi LM maksātnespējas procesa risinājuma gaidās, par to viss skaidrs, taču, ja rūpniecības pēdējo mēnešu datos kaut kas rada daudzmaz nopietnas bažas, tas ir pārliecinošas attīstības trūkums metālapstrādē. Tajā izlaide gada griezumā oktobrī augusi vien par 0.2%, janvārī – oktobrī kopumā par 2.0%, bet pārliecinošas virzības uz priekšu nav jau divus gadus. To nevar teikt par elektronikas rūpniecību, kura turas kvantitatīvi un arī kvalitatīvi jaunajā līmenī, kurā „ielēca” gada vidū un kas ir apmēram trīs reizes augstāks nekā krīzes zemākais punkts (2009.gada vidus) un septiņas reizes augstāks nekā iepriekšējās desmitgades sākums.
Elektrisko mašīnu ražošana savu pašreizējo spēju robežas ieskicēja pirms gada, kopš tā brīža skaidras tālākas virzības nav bijis, te problēma varētu būt izteiktā atkarība no atsevišķu uzņēmumu panākumiem, diezgan līdzīga situācija pārējo mašīnu un iekārtu ražošanā, tikai te uzņēmumu ir vairāk. Eiropas auto ražošanā vērojamā pakāpeniskā atkopšanās turpretim palīdz auto detaļu ražotājiem Latvijā, tiem oktobrī bijis līdz šim lielākais ražošanas apjoms, kas arī ir 21.5% virs pērnā gada rādītāja. Citu transportlīdzekļu (kuģu, vilcienu) ražošanas izteiktais svārstīgums var radīt situāciju, kad izlaides apjoms kādā mēnesī ir vairākas reizes lielāks vai mazāks nekā pirms gada, šoreiz tas ir trīskārt mazāks. Turpretim ļoti stabila attīstība mēbeļu rūpniecībā, kur oktobrī bijis pēckrīzes perioda lielākā izlaide.
Ārpus Lielā Trijnieka notiekošais parasti rūpniecību kopumā ietekmē mazāk, turklāt šobrīd neskaidrība par datu un realitātes mijiedarbību ir vēl nedaudz lielāka par ierasto.
Žēl, ka šogad pati nozare un statistiķi nevar nonākt pie vienota viedokļa par farmācijā notiekošo, taču pierādījumu līdzsvars nosveras par labu viedoklim, ka zāļu brūvētājiem klājas visnotaļ labi. Par vieglo rūpniecību kopumā īpašu domstarpību nav, notiek mērena virzība uz augšu, tikai viegli variē domas par to, cik lielā mērā par to „atbildīga” audumu vai gatavo apģērbu ražošana. Pēc ilgāka laika pieaugums gada griezumā ķīmiskajā rūpniecībā, jo pagātnē aizpeld iepriekš subsidēto ražotņu darbības samazināšanas bāzes efekts. Šogad veiktās lielās investīcijas ir aktivizējušas poligrāfiju, kas uz brīdi bija iegrimusi letarģiskā snaudā.
Šoreiz piebilstot dažus vārdus arī par pārējo (ne apstrādes) rūpniecību, jāsaka, ka grūti laiki šobrīd enerģētikai un gada nogale būs īpaši nepatīkama, jo siltuma patēriņš ir mazs. Taču patērētāji par to var tikai priecāties un naftas cenu tendences vēsta, ka gāzes „zonā” joprojām dzīvojošajiem siltuma vienības cena nākamajā sezonā atkal būs zemāka, turklāt šodien Irāna piedraudējusi izraisīt naftas cenu „karu”.
Bieži tiek uzsvērts, ka apjomu tālākai kāpināšanai rūpniecībā nepieciešamas papildus investīcijas. Taču paši uzņēmēji ir spējīgi šo apstākli pamanīt arī bez ekonomikas procesu komentētāju palīdzības. Eiropas Komisija savā ikmēneša noskaņojuma un konfidences rādītāju ziņojumā (par novembri) ir iekļāvusi arī rūpnieku vērtējumu par nākamajā gadā veicamajām investīcijām. Interesanti, ka pirms 2011. un 2012.gada sākuma uzņēmēji sagaidīja investīciju stagnāciju vai kritumu, pēc tam gan domas mainot, gadam noslēdzoties. Līdzīgas prognozes bija arī par 2013.gadu, kas vēl nav mainītas, turpretim 2014.gadā tiek gaidīts investīciju kāpums jau pirms tā sākuma. Ievērojot banku izteikto vēlmi kreditēt atbilstoša riska līmeņa projektus šajā nozarē un jaunas naudas pieplūdes no ES fondiem (no augstas pievienotās vērtības ražošanas atbalsta programmas), ražošanas jaudu kāpumam nākamgad jābūt ievērojamam.