„DNB Latvijas barometrs”: tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju tic, ka var ietekmēt politiķu lēmumus

Valdības darba vērtējums ir viens no socioloģisko pētījumu rādītājiem, kas tradicionāli – neatkarīgi no valdības sastāva, politiskās un ekonomiskās situācijas valstī un citiem faktoriem – tiek vērtēts samērā skeptiski. Šādu tendenci vairāk nekā piecu gadu garumā rāda arī „DNB Latvijas barometra” rezultāti. Tajā pašā laikā tam, ka iedzīvotāji paši varētu ietekmēt politiķu lēmumus, tic trešdaļa aptaujāto, par iedarbīgāko lēmumu ietekmēšanas līdzekli atzīstot dalību vēlēšanās, citus pilsoniski aktīvus darbības modeļus neuzskatot par īpaši efektīviem. 

 

Vaicāti par to, kādēļ tik skeptiski vērtē valdības darbu, jaunākā „DNB Latvijas barometra” respondenti norāda, ka, viņuprāt, valdības ministri pārlieku daudz laika velta politiskām intrigām (šādu atbildi sniedz 50% respondentu), turklāt valdībai pašai nav skaidrības par tās darba mērķiem un plāniem valsts attīstībai (48%). Salīdzinoši bieži kā neapmierinātības iemesls arī norādīts, ka valdība slikti komunicē ar sabiedrību un neprasmīgi skaidro savus lēmumus (41%).

 

Tikmēr, lūgti norādīt, kas valsts pārvaldei būtu jādara, lai palielinātu iedzīvotāju uzticību tās institūcijām, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši, ka nepieciešams paaugstināt algas un pensijas (44%). Salīdzinoši bieži arī norādīts, ka jāmazina korupcija (40%) un birokrātiskie šķēršļi visās jomās (38%), kā arī jānodrošina kontrole pār to, vai politiķi pilda dotos solījumus (35%). Savukārt 6% aptaujāto netic, ka kaut kas varētu likt viņiem uzticēties valsts institūcijām. 

 

Komentējot šos datus, DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmē: „Aptaujāto atbildēs par to, kas varētu palielināt uzticēšanos valsts pārvaldei, var labi redzēt latviešiem raksturīgo mīlestību pret konkrēto un praktisko. Pirmajā vietā ir algu un pensiju paaugstināšana. Te varētu piebilst, ka lielāko daļu algu valsts nekādi nenosaka, jo vairums ekonomiski aktīvo iedzīvotāju strādā privātajā sektorā. Savukārt algu palielināšana sabiedriskajā sektorā, pirmkārt, ir atkarīga nevis no politiķu vēlmes to darīt, bet no iespējām. Pensijas valsts neapšaubāmi maksā, bet valstij lēmumus par to līmeni vajadzētu pieņemt iespējami retāk. Ir jāaizveido sistēma, saskaņā ar kuru tās tiek regulāri paaugstinātas atbilstoši cenu un algu izmaiņām, un tas jau tiek darīts. Par politiska tirgus objektu šo tēmu noteikti nedrīkst padarīt. Taču iepriecina, ka ar nelielu atrāvienu atbilžu rangā seko tādi mērķi kā korupcijas un birokrātisko šķēršļu mazināšana, kas tiešām sniedz fundamentālas atbildes par iespējām celt iedzīvotāju dzīves līmeni.”

 

Kaut arī jaunākais „DNB Latvijas barometra” pētījums veikts laikā, kad vēl nebija apstiprināta Laimdotas Straujumas vadītā valdība, tajā paustos respondentu apgalvojumus par to, kādai vajadzētu būt nākamajai Latvijas valdībai, var attiecināt uz to, kādu iedzīvotāji vēlas redzēt pagājušajā nedēļā apstiprināto Ministru kabinetu. 65% aptaujāto norādījuši, ka ministriem jābūt spēcīgiem attiecīgās nozares profesionāļiem. Tikmēr 56% aptaujāto uzskata, ka valdībai jābūt ar skaidru vīziju un idejām, bet 44% aptaujāto par vienu no svarīgākajiem kritērijiem atzinuši nevainojamu ministru reputāciju. Nedaudz retāk par svarīgu kritēriju uzskatīta konkrēto cilvēku pieredze politikā – to kā nozīmīgu atzīmējuši 29% aptaujāto. Tiesa, 19% aptaujāto pauduši pretēju viedokli, norādot, ka valdībā nepieciešami politiķi, kuri vēl nav bijuši pie varas. Savukārt kā mazsvarīgākais kritērijs atzīta ministru aizrautība un dedzība darboties savas jomas labā (9%).

 

Vērtējot, vai sabiedrība var ietekmēt lēmumus, kas tiek pieņemti valdībā, lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka iedzīvotājiem nav nekādas ietekmes (59%). Tikmēr 31% aptaujāto atzīmē, ka iedzīvotāji var vismaz daļēji ietekmēt lēmumus. Tiesa, tikai 3% aptaujāto uzskata, ka lēmumus, kas tiek pieņemti valdībā, iedzīvotāji var pilnībā ietekmēt. 

 

Kā visefektīvāko politiķu pieņemto lēmumu ietekmēšanas instrumentu aptaujātie atzīmējuši dalību vēlēšanās (48%). Salīdzinoši bieži arī atzīmēts, ka politiķu pieņemtos lēmumus var ietekmēt, piketējot un rīkojot demonstrācijas (31%), kā arī izmantojot masu mediju starpniecību (24%). Nedaudz retāk norādīts, ka efektīvs ietekmes instruments ir dalība sabiedrisko organizāciju darbā (17%). Interesanti, ka tikai nedaudz vairāk nekā desmitā daļa aptaujāto uzskata, ka valsts līmenī pieņemamos lēmumus var ietekmēt, iestājoties kādā partijā un pašam piedaloties politiskajos procesos. 

 

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska atzīmē: „Lai gan vēlēšanas nebūt nav vienīgā iespēja ietekmēt politiķu lēmumus, tomēr tāda patiesi ir visiem Latvijas pilsoņiem. Gribētos, lai šī iespēja tiktu gan novērtēta, gan ar pienākuma sajūtu arī izmantota. Jo, ja vēlētāji nemaz nepievērš uzmanību partiju programmām, viedokļiem un to kandidātu spējām priekšlikumus iedzīvināt, tad nereti var rasties sajūta, ka pašu ievēlētie atbild ar līdzīgu neieinteresētību.”

 

Sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Klāvs Sedlenieks uzsver: „48% aptaujāto uzskata, ka labākais veids, kā ietekmēt politiķu pieņemtos lēmumus, ir balsošana vēlēšanās. Tiesa, kombinācijā ar plaši izplatīto uzskatu, ka lēmumus ietekmēt nav iespējams (59%), vēlēšanu efektivitātes vērtējums šķiet nožēlojami zems. Tas nozīmē, ka vēlēšanas, kas ir visspēcīgākais mehānisms politiķu ietekmēšanai, Latvijas iedzīvotāju acīs ir gandrīz vai bezjēdzīgs. Tā ir ļoti nopietna problēma, jo liecina par pilsoņu bezspēcības sajūtu attiecībā uz politiķu pieņemtajiem lēmumiem.”

 

Informāciju par pētījuma rezultātiem meklējiet arī facebook.com

 

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.