Pēteris Strautiņš par patēriņa cenu izmaiņām 2014. gada janvārī

Bažas par eiro ietekmi uz cenām izrādās pārspīlētas

Būtu bijis pat uzjautrinoši, ja deflācija saglabātos arī pēc eiro ieviešanas, ievērojot iepriekš paustās lielās bažas par šī soļa ietekmi uz cenu līmeni. Nav šaubu, ka tās bija pārspīlētas. Tiesa, no deflācijas esam atvadījušies, taču cenu kāpums gada griezumā ir ļoti mērens, 0.4%. Šo skaitli nedaudz noapaļojot, varētu teikt, ka cenas gada laikā nav mainījušās.

Cenu līmenis janvārī pret decembri auga par 0.6%, kas ir mazāk nekā vidēji iepriekšējos 10 gados, kad cenas šajā laika intervālā kāpa par 1.1%. Vai tāpēc varētu teikt, ka eiro nav bijis cenas ceļošas ietekmes vai pat bijusi pazeminoša ietekme? Tā būtu pretēja galējība populārajām bažām, jo mazāka inflācija šoreiz galvenokārt skaidrojama ar regulēto cenu un nodokļu izmaiņu nozīmīgas ietekmes neesamību. Atsevišķās produktu grupās cenu „noapaļošanas” ietekme ir skaidri nojaušama, taču diez vai kāds uzņemsies apgalvot, ka eiro bija galvenais šī visnotaļ mērenā cenu kāpuma iemesls.

Atbilstoši gaidītajam pakalpojumu cenas auga straujāk (par 1.1%) nekā preču (0.5%). Pakalpojumu cenās ir lielāka (augošo) vietējo algu komponente, kuru komersantiem agri vajadzēja kompensēt, un eiro ieviešana ir nenoliedzami izdevīgs brīdis. Nepārtikas preču vidējās cenas mēneša laikā pat samazinājušās par 0.4%.

Diezgan nozīmīgi pret decembri auga pārtikas cenas - par 1.7%, taču tā nepavisam neizskatās pēc eiro ietekmes, jo iepriekšējos 10 gados vidēji cenas pārtikai janvārī auga par 2.0%. Jāpiebilst, ka attiecībā pret iepriekšējo janvāri pārtikas inflācija joprojām ir gluži simboliska - vien 0.1%. Nepārsteidz tas, ka janvārī aug augļu un dārzeņu cenas. Kāpums šoreiz - par 23% - ir gandrīz divtik liels nekā parasti šajā laikā, taču diez vai ļaunais eiro būs selektīvi izvēlējies šo vienu produktu grupu, ar ko sāpināt Latvijas iedzīvotājus, - ir bijuši gadi, kad dārzeņu cenas janvārī pieaug vēl vairāk.

Eiro ieviešanas ietekmi var neskaidri nojaust īres maksas (+1.3%) un mājokļu uzturēšanas un remonta pakalpojumu (+2.4%) cenu kāpumā, taču tas noteikti ir arī gadu mijas psiholoģiskais efekts. Kopš iepriekšējā janvāra īres maksa augusi jau par 6.7%, un līdz ar pašreizējo algu kāpumu un nelielajām investīcijām mājokļos diemžēl nekas cits nav gaidāms vietās, kur ir salīdzinoši liela ekonomiskā aktivitāte, tātad pastāv jebkāds vērā ņemams īres tirgus, līdz ar to arī nozīmīga ietekme uz valstī vidējo cenu līmeni.

Jau vairākkārt kā iespējamu vietu, kur visdrīzāk varētu redzēt „noapaļošanu”, minēju sabiedrisko ēdināšanu, - te mēneša laikā cenas tiešām kāpušas par 1.5%, un varēja gaidīt kaut ko krietni ļaunāku (vai labāku, kā nu no kura skatu punkta raugoties). Tāpat noteikti bija sagaidāms friziera pakalpojumu cenu kāpums, - to pieaugums mēneša laikā par 2.1% ir likumsakarīgs, gada laikā šī pakalpojuma cenas augušas par 6.6%. Tā kā šajā profesijā iespējas celt ražīgumu ir ļoti ierobežotas, apmēram šāds cenu kāpums gaidāms arī turpmāk.

Kā jau bija sagaidāms, eiro ieviešanas tieša un acumirklīga ietekme nav bijusi Latvijas iedzīvotāju kolektīva apdalīšana vai apbalvošana. Notikušās cenu izmaiņas ir galvenokārt saistītas ar sezonāliem efektiem, pasaules cenu svārstībām un to, ka augošas ekonomikas apstākļos daļa sabiedrības no pārējiem grib un var prasīt lielāku samaksu par savu arvien dārgāko laiku. Eiro ir tik vien kā pamudinājis lielāku skaitu frizieru un restorānu īpašnieku vienlaikus pārvarēt biklumu.