Pēteris Strautiņš par ārējo tirdzniecību 2014. gada martā

Šprotes ir nenogremdējamas

Latvijas preču eksports martā pieauga par 6.1% gada griezumā, tas ir labākais rādītājs kopš pagājušā gada aprīļa. Sagaidāms, ka arī turpmāk gada pieauguma skaitļi kopumā pieaugs, jo īpaši maijā, kad salīdzināmo bāzi vairs būtiski neietekmēs Liepājas Metalurga darbības pārtraukšana.

Vislielāko devumu eksporta kāpumā martā sniedza kokapstrāde, tās pārdošanas apjoms sasniedza jaunu visu laiku augstāko rādītāju — 154.2 miljoni eiro, kas ir gandrīz par 10 miljoniem vairāk nekā jebkad līdz šim.

Taču īpašu uzmanību ārējās tirdzniecības datos šoreiz pelnījuši produkti, kurus varētu skart ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Ukrainā, kā arī bažas par iespējamām tirdzniecības sankcijām. Kopumā dati liecina, kas nekas ļoti dramatisks nav noticis.

Visbiežāk saistībā ar šo problēmu tiek minēti zivju konservi. Kā vēsta CSP, gan 1.ceturksnī kopumā, gan martā zivju u.c. jūras produktu izstrādājumu eksports audzis par 2.5%. Tas ir ievērojami, par 27% mazāks nekā pērnā gada pēdējā ceturksnī, bet šāds sezonāls apjomu kritums ir bijis tipisks, vidēji par 24% šādā ceturkšņu griezumā kopš 2006.gada.

Vēl labāk izskatās piena produktu eksporta skaitļi. 1.ceturksnī kopumā pārliecinoši vairāk nekā pirms gada, bet martā pat par ceturto daļu. Tiesa gan, daļēji tas skaidrojams ar cenas, nevis apjoma izmaiņām. Tāpat stabilos plusos ir farmācijas produktu pārdošana. Tekstila apģērbu un tā piederumu (kategorija, kas ietver veļas izstrādājumus) eksports 1.ceturksnī bija bez lielām izmaiņām, bet martā 2% kritums. To, ka šo produktu eksports šogad varētu samazināties, atzīst arī nozares asociācija.

Iespējama Ukrainas krīzes eskalācija joprojām ir lielākais risks Latvijas eksportam šogad, taču vairs nav tik liels, kā šķita konflikta sākumā. Krīze ir iegājusi fāzē, kad galveno pušu rīcība jau ir kļuvusi vieglāk, kaut arī ne pilnībā prognozējama. Krievijas rīcība aizvadītās nedēļas laikā parāda, ka brīdī, kad tā sajūt apdraudējumu savām svarīgākajām ekonomiskajām interesēm, tā rīkojas, lai šos riskus mazinātu un piebremzē konflikta eskalāciju.