Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, domājot par nākamo gadu un notikumiem, ar kuriem 2015.gads tiks ierakstīts Latvijas vēsturē, 56% iedzīvotāju pārliecinoši teic, ka gada nozīmīgākā norise būs Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē. Tajā pašā laikā samērā bieži par potenciāli ļoti zīmīgiem notikumiem respondenti uzskata arī Latvijas attiecības ar Krieviju, to sekas (32%) un Valsts prezidenta vēlēšanas, to rezultātus (27%). Jāpiebilst, ka 19% respondentu nozīmīgs šķiet arī potenciāli augstāks emigrācijas līmenis, bet 18% - valdības reformas dažādās nozarēs.
Komentējot šos datus, Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska norāda: „Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē būs pozitīva, bet neliela ietekme uz tautsaimniecību (augstāka nodarbinātība, dažādu pakalpojumu sniegšana, vairāk ārvalstu viesu, valsts kā tūrisma objekta reklamēšana, utt.). Ar mazāku varbūtību tā var būt arī negatīva. Atgādināšu, ka pirms gada Lietuva šajā statusā saskārās ar Krievijas sankcijām, kas negatīvi ietekmēja Lietuvas eksportu.”
Vērtējot, kāds iedzīvotājiem bijis šis gads, lielākā daļa respondentu (66%) to uzskata par kopumā veiksmīgu. Arī 2015.gadu respondenti prognozē vēl veiksmīgāku – 46%, un tikai neliela daļa respondentu (5%) domā, ka nākamais gads varētu izrādīties mazāk veiksmīgs nekā šis gads. Jāatzīmē, ka pēdējo trīs gadu laikā to respondentu skaits, kuri uzskata, ka aizejošais gads ir bijis veiksmīgs un nākamais gads būs veiksmīgāks, arvien pieaug.
Tikmēr, lūgti prognozēt, kā varētu mainīties iedzīvotāju pašu materiālā situācija 2015.gadā, 53% respondentu norādījuši, ka viņiem būs aptuveni tikpat naudas, cik šogad, bet 19% - ka naudas būs vairāk. Turklāt tikai 11% respondentu uzskata, ka nākamajā gadā viņiem naudas būs mazāk. Jāpiebilst, ka 2013.gadā tā uzskatīja 15% respondentu.
Savukārt, ņemot vērā notikumus Ukrainā un to, ka lielu daļu iedzīvotāju uztrauc Latvijas attiecības ar Krieviju, to sekas, pētījumā iedzīvotāji lūgti novērtēt arī vairākus ar iekšējo un ārējo drošību saistītus jautājumus. Kā liecina pētījuma rezultāti, prognozējot, kā 2015.gadā mainīsies ārējie apdraudējumi Latvijai, 26% respondentu norādīja, ka tie pieaugs, 41% uzskata, ka tie nemainīsies, un tikai 8% domā, ka tie samazināsies. Tikmēr katram ceturtajam respondentam (25%) nebija viedokļa šajā jautājumā.
Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis atzīmē: „Fakts, ka katrs ceturtais iedzīvotājs prognozē ārējo apdraudējumu pieaugumu un tikai neliela daļa uzskata, ka tie 2015.gadā samazināsies, ir risks arī mūsu ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai, jo drošība ir svarīga ekonomiskajai attīstībai un jau tagad, nosakot kredītreitingus, valsts ārējie apdraudējumi ietekmē novērtējumu. Drošība ir priekšnoteikums, lai cilvēki vēlētos dzīvot Latvijā. Neviens neinvestēs un nestrādās ar valsti, kas potenciāli ir apdraudēta. Vienlaikus mēs kā sabiedrība apzināmies, ka valsts apdraudējuma risks ir ekonomikas lejupslīde, demogrāfija un ekonomiskās sankcijas. Tādejādi mēs iegūstam kopainu – Latvijas pastāvēšana, izaugsme un nākotne nav iespējama bez nacionālās drošības interešu aizstāvības un aizsardzība ir viens no tās elementiem.”
Tikmēr Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks atzīmē: „Izvērtējot minētos datus, jāsecina, ka Krievijas - Ukrainas konflikts, tostarp plašākā mērogā Krievijas un rietumvalstu konflikts, cilvēkos ir radījis daudz lielākas bažas par mūsu valsts ārējo drošību, nekā tas bija vēl pirms pāris gadiem. Iedzīvotāju bažas ir saprotamas, jo patlaban vēl arvien nav skaidrs, kādā virzienā attīstīsies Krievijas un Eiropas valstu attiecības. Krievijā joprojām notiek būtiska ekonomikas lejupslīde kā rezultātā rubļa vērtība, salīdzinot ar gada sākumu, ir samazinājusies par aptuveni 40%. Ir skaidrs, ka Krievija šādu „kritumu” ilgstoši nespēs izturēt, tajā pašā laikā Krievijas amatpersonu līdzšinējā rīcība neliecina, ka tās būtu gatavas meklēt racionālu situācijas risinājumu. Gluži pretēji – joprojām turpinās asā retorika un „muskuļu demonstrācija” no Krievijas puses, kas iedzīvotājos rada pamatotas bažas, jo esam tās kaimiņvalsts.”
Raksturojot, kādi iekšējie un ārējie faktori apdraud Latviju, iedzīvotāju viedoklis dalījās - 41% respondentu atzīmēja ekonomikas lejupslīdi, 36% - demogrāfijas problēmas, 34% - ārvalstu ekonomikas sankcijas, bet 31% - sliktu, neprasmīgu valsts pārvaldi. Jāpiebilst, ka tikai 3% respondentu pauda viedokli, ka Latviju nekas neapdraud. Tikmēr, izvērtējot, kas viņus apdraud ikdienā, visbiežāk respondenti atzīmējuši slimības (43%). Salīdzinoši bieži respondenti atzīmējuši arī stresu, pārgurumu (30%), nabadzību (28%) un bezdarbu (26%). Tikmēr 23% respondentu atzīmējuši ceļu satiksmes negadījumus, bet 21% - noziedzību reālajā vidē.
Interesanti, ka, lūgti iejusties Ziemassvētku vecīša lomā, nosakot, kuram pazīstamam cilvēkam par šī gada darbiem un nedarbiem viņi svētkos sagādātu lielāko dāvanu, bet kuram - atnestu pamatīgu žagaru bunti, līdzīgi kā pēdējos divus gadus lielāko dāvanu iedzīvotāji apsolījuši Rīgas mēram Nilam Ušakovam (9%), bet žagarus – 12.Saeimas deputātei Solvitai Āboltiņai (11%). Tiesa, jāpiebilst, ka N.Ušakovam dāvanas šogad pasniegtu daudz mazāk cilvēku nekā pēdējo divu gadu laikā. Turklāt iedzīvotāju atbildes šajā jautājumā atšķiras arī atkarībā no sarunvalodas ģimenē – N.Ušakovu apdāvinātu 21% krieviski runājošo, bet tikai 1% latviešu.
„DNB Latvijas barometra” respondenti Ziemassvētkos līdzīgi kā pēdējos divus gadus, labprāt apdāvinātu arī Ventspils mēru Aivaru Lembergu (5%), Eiropas Komisijas viceprezidentu Valdi Dombrovski (4%), Valsts prezidentu Andri Bērziņu (3%) un komponistu Raimondu Paulu (3%). Turklāt šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, salīdzinoši liela daļa aptaujāto svētkos sagādātu dāvanas arī Artusam Kaimiņam (3%) un Laimdotai Straujumai (arī 3%). Tiesa, jānorāda, ka 2014.gadā iedzīvotāji daudz biežāk nekā pēdējos divus gadus atturējušies nosaukt cilvēku, kurš būtu pelnījis Ziemassvētku dāvanu (2012.gads: 30%, 2013.gads: 24%, 2014.gads: 41%).
Tikmēr salīdzinoši liela daļa aptaujāto Ziemassvētkos pasniegtu žagaru bunti ne tikai S.Āboltiņai, bet arī Latvijas Republikas ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (5%) un N.Ušakovam (4%). Žagaru saņēmēju sarakstā minēts arī Dzintars Zaķis (3%), V.Dombrovskis (3%) un citi.
„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.