Pēteris Strautiņš par algu izmaiņām 2014. gadā

Ekonomikas alga pieaug

Algu pieauguma dati ir kā spožs gaismas laukums citādi ne sevišķi līksmajā aizvadītā gada Latvijas ekonomikas kopainā. Algu pieaugums pērn paātrinājās un pārsniedza prognozēto, apliecinot, ka darbavietu trūkums vismaz galvenajos attīstības centros vairs nav nozīmīga problēma. Uzņēmumi nav labdarības organizācijas, tie nepaaugstinātu algas, ja nebūtu šāda vajadzība. Turpmāk nodarbinātība šajās vietās kvantitatīvi varēs augt tikai tad, ja tā augs arī kvalitatīvi – algu un citu nosacījumu ziņā, pamudinot lielāku cilvēku skaitu šeit apmesties un strādāt.

Pērn Latvijā bruto algas pieauga par 6.8%, bet nodokļu samazināšana ļāva neto algām augt straujāk, par 8.5%. Pateicoties ļoti mērenajai inflācijai, reālās neto algas kāpums bija tikai nedaudz mazāks, par 8.0%. 2014.gadā algu pieaugums bija straujākais kopš 2008.gada, tikai šoreiz tas nenesa līdzi strauju cenu kāpumu, jo krītošās importa cenas neitralizēja jau diezgan straujas pakalpojumu inflācijas ietekmi.  Sagaidāms, ka šogad algu kāpums būs 4-5%, bet neto reālās algas pieaugs nedaudz straujāk, jo nodokļu samazināšana ir turpinājusies, savukārt cenu izmaiņas būs ļoti tuvu nullei. 

Šobrīd valda liels satraukums par ekonomikas atdzišanu, bet algu dati rāda, ka nelabvēlīgi ārējie notikumi pagaidām nav apturējuši ekonomikas iekšēju „silšanas” procesu. Augstāku cenu vizuālā ilūzija pēc eiro ieviešanas un krīze vienā no lielākajiem eksporta tirgiem lika IKP pieaugumam piebremzēties. Taču Latvijas izaugsmes mehānisms nav apstājies vai salūzis. Svarīgākajās eksporta nozarēs, to lielākajos uzņēmumos notiek normāls attīstības process — jaudu palielināšana, produktu izstrāde, jaunu tirgu meklēšana. Ir jāizmanto visas saprātīgās iespējas attīstības paātrināšanai, bet panikai iemesla nav. Nozīmīgākais iemesls satraukumam ir ārvalstu tiešo investīciju plūsmas gandrīz pilnīga apstāšanās pērn. Tā daļēji saistīta ar ģeopolitiskās spriedzes pieaugumu. Kamēr situācija šajā aspektā neuzlabosies, uzlabojumu panākt būs grūti.

Bruto algu pieaugums ir svarīgākais „kanāls”, caur ko ekonomikas izaugsme sasniedz sabiedrības vairākuma ikdienu. Taču arī nodokļu izmaiņām ir nozīme un šis jautājums atkal dienas kārtībā pacelts ļoti augstu. Viegli prognozējamus protestus Latvijā radīja vakar izskanējušie OECD ekspertu izteikumi par labu lielākai nodokļu progresivitātei. Populāra ir doma par nepieciešamību samazināt nodokļus arī salīdzinoši lielām algām, jo tas pamudinātu pelnīt vairāk, radot lielu pievienoto vērtību. Ko tur liegties, tas būtu ļoti patīkami. Taču jāsaprot, ka stimuli radīt arvien lielāku pievienoto vērtību tirgus ekonomikā gluži labi darbojas arī pie zemākas nevienlīdzības nekā Latvijā, kas pie mums ir visizteiktākā starp ES valstīm. Valstis ar augstāko pievienoto vērtību uz strādājošo drīzāk ir meklējamas nevienlīdzības līknes zemajā galā. Tas parāda, ka Latvijā pastāv iespējas nevienlīdzības samazināšanā, nekaitējot izaugsmei. Nodokļu samazināšana, ja tā vispār šobrīd ir iespējama, būtu pirmkārt jāattiecina uz cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem.