Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Sildīt nedrīkst dzesēt
Ja kādu viedokli kritizē pretēju uzskatu pārstāvji, tas vairo viedokļa paudēja ticamību. Latvijas ekonomiku pēdējā laikā kritizē gan par pārkaršanu, gan atdzišanu, bet, kā parāda pagājušā gada IKP dati, izaugsme bijusi gluži perfekti sabalansēta. IKP un iekšzemes pieprasījums pērn auga identiskā ātrumā, par 2.4%. To varētu saukt par nevainojami remdenu ekonomiku, jo izaugsmes temps diemžēl atpaliek no cerētā. Turklāt 4.ceturksnī temps nedaudz atpalika no gada vidējā, IKP gada griezumā pieauga par 2.1%.
Pārkaršanas risku tēma izskanēja pēc nesenās OECD ekspertu preses konferences, tajā viņi gan tikai pieminēja apstākli, ka Latvijas ekonomika vēsturiski ir svārstījusies starp galējībām, nevis norādīja uz konkrētām pārkaršanas pazīmēm šobrīd, bet mēdijos tas izskanēja kā apgalvojums. Burbuļa draudi pagaidām ir tiešām tīri teorētiski. Nevar izslēgt, ka Latvijā nākotnē tādi būs. Piemēram, strauji augot ienākumiem, bet augstas kvalitātes mājokļu piedāvājumam vairojoties tikai pakāpeniski, jo piedāvājumu būs grūti palielināt pietiekami strauji, pēc pāris gadiem varētu pārkarst, piemēram, Pierīgas privātmāju vai jauno projektu dzīvokļu tirgi. Tuvākajā nākotnē reālāki šķiet atdzišanas riski, kaut gan datu kopaina drīzāk rada iespaidu par izaugsmes piebremzēšanos nelabvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā, kas dod lielu cerību, ka šī situācija ir pārejoša.
Runājot par sagaidāmajām lielajām 2015.gada tendencēm, šķiet, ka gada sākums un beigas būs ļoti atšķirīgi. 1.ceturksnī ekonomika turpinās virzīties pa pērn iesākto piebremzēšanās līkni, IKP pieauguma temps varētu noslīdēt pat līdz ~1% gada griezumā. Šobrīd ekonomiku uz priekšu virza galvenokārt iekšzemes pieprasījums, bet eksportam ir diezgan grūts periods. Taču turpmākajos ceturkšņos eksporta pieaugums pamazām kļūs spēcīgāks. Aizvadītā gada laikā ir daudz izdarīts, lai eksports augtu un šogad šis darbs turpināsies. Pērn kopējā pašu kapitāla veidošana auga tikai par 1.6%, taču nefinanšu investīcijas rūpniecībā pirmajos trīs ceturkšņos palielinājās par trešdaļu. Šogad ieguldījumi pašu kapitāla veidošanā kāps krietni straujāk, pārsniedzot IKP pieauguma tempu. Investīcijas rūpniecībā turpinās, lielā mērā pateicoties ES fondiem, lieli ieguldījumi šogad tiks veikti infrastruktūrā.
Kopējie tēriņi algu izmaksām (kopā ar darba devēju sociālajām iemaksām) IKP datos pērn auga par 6.8% (nominālā izteiksmē), taču temps gada gaitā saruka no 10.6% 1.ceturksnī līdz precīzi pusei no tā 4.ceturksnī. Sagaidāms, ka šogad tas būs ap 5%, nodrošinot joprojām strauju reālo ienākumu kāpumu. Darba tirgus liek uzņēmumiem palielināt algas, taču šis process jau sāk „spiest” uz rentabilitāti. Algas pērn auga pārliecinoši straujāk par IKP, bet postenis, kas ietver arī uzņēmumu peļņu, ir samazinājies. Tāpēc algu kāpumam jāpiebremzējas, bet jau gūtais ienākumu pieaugums palīdzēs mājsaimniecībām stutēt ekonomiku, līdz „pamodīsies” eksports.