„DNB Latvijas barometrs”: vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas labi informēti par krāpšanas veidiem internetā

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, raksturojot, cik informēti iedzīvotāji jūtas par krāpšanas veidiem internetā, 61% aptaujāto atzina, ka ir labi informēti. Tostarp, 16% aptaujāto jūtas ļoti labi informēti. Tikmēr 36% aptaujāto pauda pretēju viedokli - tai skaitā 9% aptaujāto jūtas vāji informēti par krāpšanas veidiem internetā.

 

Vaicāti, vai iedzīvotāji kādreiz ir kļuvuši par upuri kādam no krāpšanas veidiem internetā, lielākā daļa aptaujāto atzina, ka nekad nav tikuši apkrāpti (85%). Interneta krāpnieku nagos nokļuvuši 14% aptaujāto. Aptaujātie visbiežāk „uzķērušies” uz viltus paziņojumu internetā par laimestu (5%) un uz viltus investīciju piedāvājumiem (3%), kā arī iegādājoties preci internetā, to saņēmuši neatbilstošu solītajam (4%) vai vispār nav saņēmuši (3%).

 

Komentējot minētos datus, DNB bankas Informācijas sistēmu drošības speciālists Irvins Gustsons norāda: „Lai gan pētījuma dati liecina, ka divas trešdaļas iedzīvotāju jūtas labi informēti par krāpšanas veidiem internetā, tomēr viena trešdaļa ir vāji informēti. Tādējādi ir pamats apgalvot, ka ir ļoti daudz iedzīvotāju, kas neapzinās savu un savas ģimenes iespējamo apdraudējumu, strādājot internetā. Pārsteigumu sagādāja arī fakts, ka vairums aptaujāto uzskata, ka nekad nav bijuši apkrāpti internetā. Turklāt tikai 2% respondentu atzina, ka ir bijuši pakļauti mēģinājumiem izkrāpt konfidenciālus datus ar vīrusu inficēta datora palīdzību. Jau pāris gadus šī problēma – ar e-pastu palīdzību izsūtītas saites, kuru atvēršana inficē datoru un dod iespēju izkrāpt internetbankas autorizācijas datus – Latvijā ir plaši izplatīta. Gan bankas, gan citas institūcijas māca savus klientus uzmanīties no šādām krāpnieciskām aktivitātēm, tomēr ir iedzīvotāji, kas uz tām “uzķeras”. Tādēļ jāteic, ka, iespējams, nav pamata gandarījumam par to, ka ar šo problēmu ir saskāries tik neliels iedzīvotāju skaits, jo tas var liecināt, ka daļā gadījumu konfidenciālo datu zādzība nav pamanīta.”

 

Izvērtējot, kādas darbības iedzīvotāji veic, lai sevi pasargātu no krāpniecības internetā, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka apmeklē tikai drošas un uzticamas interneta vietnes (55%) un izmanto pretvīrusu programmatūru (51%). Salīdzinoši bieži aptaujātie arī norāda, ka never vaļā pielikumus vai linkus nezināmas izcelsmes e-pastos (43%) un neizvieto konfidenciālu informāciju par sevi internetā (43%). Nedaudz retāk aptaujātie arī izmanto dažādas paroles un veic to maiņu (35%).

 

Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas Valsts sekretārs Jānis Sārts atzīmē: „Lai gan vairāk nekā puse iedzīvotāju jūtas labi informēti par krāpšanas veidiem internetā, kā rāda citi pētījumi un Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.LV praktiskā pieredze – diemžēl pat tie cilvēki, kuri sevi uzskata par labi informētiem, ir kūtri uz reālu drošības pasākumu īstenošanu, piemēram, antivīrusa atjaunināšanu, legālu programmatūru ielādi, regulāru paroļu maiņu u.tml. Tas liecina, ka cilvēki līdz galam neizprot apdraudējumu iespējamās sekas viņu finansiālajai un sociālajai drošībai.”

 

Tikmēr jautāti, kur iedzīvotāji vērstos gadījumā, ja tiktu apkrāpti internetā, vairāk nekā puse aptaujāto norādīja Valsts policiju (53%). Tajā paša laikā 25% aptaujāto lūgtu palīdzību informācijas tehnoloģiju speciālistam, bet 17% aptaujāto vērstos pie attiecīgās mājaslapas izstrādātāja vai uzturētāja. Interesanti, ka 9% aptaujāto, ja tiktu apkrāpti internetā, nekur nevērstos pēc palīdzības.

 

Lūgti norādīt, cik bieži ikdienā iedzīvotāji izmanto internetu, vairāk nekā puse aptaujāto atzīmēja, ka to lieto katru dienu (57%). Salīdzinoši mazāka iedzīvotāju daļa internetu izmanto 3-6 dienas nedēļā (11%), bet vēl retāk - 8% aptaujāto. Tikmēr 23% aptaujāto atzina, ka internetu nelieto vispār.

 

Visbiežāk aptaujātie lieto internetu, lai apmeklētu sociālos tīklus (73%) un izmantotu e-pastu (71%). Salīdzinoši bieži aptaujātie izmanto internetu, lai meklētu konkrētu informāciju (66%), apmaksātu rēķinus ar interneta bankas starpniecību (62%) un apmeklētu interneta portālus, laikrakstu, žurnālu elektroniskās versijas (59%). Visretāk aptaujātie izmanto internetu, lai lasītu grāmatas (3%).

 

Visbeidzot vaicāti, kāda ir iedzīvotāju attieksme pret to, ka Latvijas pilsoņi, kuri tiek apsūdzēti kibernoziegumos citās valstīs, tiek izdoti tām tiesāšanai, 47% aptaujāto pauda tam atbalstu. Tikmēr pretēju viedokli pauda 30% respondentu.

 

 „DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.