Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Eksports stagnē, bet labums no eksporta pieaug
Šī gada sākumā šķita, ka tā pirmajā pusē ekonomikas izaugsme būs ļoti izteikti atkarīga no patēriņa. 1.ceturksnī tā arī it kā ir bijis. Preču pārdošana veikalos ir kāpusi ļoti strauji, bet kopējais eksporta apgrozījums bijis gandrīz nemainīgs. Taču, tā teikt, nokasot skaitļu virsējo kārtu, eksporta fundamentālā aina 1.ceturksnī jau veidojas labvēlīgāka un ir spēcīgi priekšnosacījumi apjomu pieaugumam pavasarī, gada vidus nebūs jāgaida.
Preču eksports 1.ceturksnī bija tikai par 1.3% lielāks nekā pērn, bet galvenās eksporta nozares — apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība šajā laikā augusi par 4%. Nozares apgrozījums šajā laikā pat saruka — par 2.8%, starpību daļēji izskaidro ražošana noliktavai, kas ir normāla uzņēmumu reakcija spēcīgu, bet visdrīzāk pārejošu tirgus satricinājumu brīdī. Taču svarīgas ir arī strukturālas izmaiņas, kas ļauj samazināt par ārējiem iepirkumiem tērēto daļu no produktu pārdošanas ieņēmumiem, sadzīviski izsakoties, palielināt sausā atlikuma īpatsvaru.
Papildus tam, ārējo tirdzniecību veido arī Latvijā nekādi nepārstrādātu preču plūsma. Martā eksports bija pat par 0.3% mazāks nekā pirms gada, bet svarīgi arī zināt, ka sarukušas summas trijos posteņos, kas ir galvenās reeksporta plūsmu „signāllampiņas” – elektriskās iekārtas, minerālprodukti un alkoholiskie dzērieni. Tos kompensējis galvenokārt straujais koksnes produktu eksporta pieaugums. Mēneša griezumā eksports ir pieaudzis diezgan spēcīgi, kā tas parasti šajā laikā notiek sezonālu faktoru dēļ, šoreiz mēneša pieaugums bijis līdzīgs tipiskam martam jeb 12.2%.
Strukturālais progress nekur nepazudīs, bet jau aprīlī tā labvēlīgo ietekmi uz ekonomiku ar ļoti lielu varbūtību papildinās eksporta kopsummas pieaugums, arī gada griezumā. Dzelzs un tērauda eksports martā vēl bija mazāks nekā pirms gada, taču tērauda kausēšanas atsākšana Liepājā noteikti atstās nospiedumu aprīļa datos, savukārt vieglās rūpniecības un pārtikas produktiem palīdzēs Krievijas rubļa vērtības nostiprināšanās februārī un martā. Pasliktinoties situācijai tirgos, pērn 2.ceturkšņa gaitā eksports slīdēja uz leju, šogad gaidāma pretēja virzība.
Zīmīgi, ka rūpniecības apgrozījums eksportā uz eirozonu 1.ceturksnī pieauga par 21.4%. Tas ir jāuztver tikai kā aptuvens indikators, jo arī daļa pārdošanas vietējā tirgū ir netiešs eksports un starpnieku īpatsvars svārstās. Taču nav šaubu par izmaiņu virzienu, un priekšstati par Latvijas eksportētāju elastīgumu atkal ir apstiprinājušies. Iepriekš optimisms par iespējām ātri aizvietot Krievijas tirgu bija balstīts uz deviņdesmito gadu beigu krīzes pieredzi, tagad tam ir jauns pierādījums.
Latvijas Bankas publicētajā maksājumu bilancē atspoguļotais pakalpojumu eksports pirmajos divos mēnešos (par martu vēl nav datu) ir samazinājies salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn. Taču atkal ir jāpievērš uzmanība struktūrai. Ir sarežģījumi tranzīta nozarē, bet tā ir ļoti kapitālintensīva nozare, ar nozīmīgu importa izmaksu komponenti un no tās Latvijas iedzīvotāju gūtie ienākumi ir izteikti koncentrēti. Pārējo pakalpojumu eksports audzis par 7.1% un tiem ir daudz lielāka, tiešāka un ātrāka ietekme uz lielāka skaita strādājošo labklājību. Šie pārējie pakalpojumi ir galvenokārt tūrisms un dažādi biznesa pakalpojumi.
Šobrīd Latvijas „oficiālā” IKP pieauguma prognoze šim gadam ir 2.1%. Sagaidīt, ka izaugsme gadā kopumā būs tāda pati kā 1.ceturksnī (saskaņā ar sākotnējiem IKP datiem), ir ļoti liels pesimisms, jo perspektīvas ne tikai patēriņā, bet arī eksportā ir pietiekami labas. Gada sākums bija ļoti nelabvēlīgas apstākļu sakritības brīdis. Šobrīd ir lieliski priekšnosacījumi izaugsmes paātrinājumam sekojošajos ceturkšņos. Runāt par valsts budžeta konsolidācijas riskiem ir veselīgi, jo tas veicina domāšanu, taču dzīvē visdrīzāk to nenāksies piedzīvot.