„DNB Latvijas barometrs”: vairākums iedzīvotāju uzskata, ka veselības aprūpe Latvijā neatbilst viņu vajadzībām

Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, vaicāti, cik lielā mērā veselības aprūpes sistēma atbilst iedzīvotāju vajadzībām, vairākums aptaujāto jeb 76% pauduši negatīvu viedokli, norādot, ka tā neatbilst viņu vajadzībām. Tikai 20% aptaujāto uzskata, ka Latvijas veselības aprūpes sistēma atbilst iedzīvotāju vajadzībām.

Tiesa, salīdzinot 2011. un 2015.gada aptauju datus, jāsecina, ka šogad respondenti veselības aprūpes sistēmu Latvijā vērtējuši nedaudz atzinīgāk nekā pirms četriem gadiem. 2011.gadā uz veselības aprūpes sistēmas atbilstību iedzīvotāju vajadzībām norādīja 14% aptaujāto, bet šogad - par 6% vairāk.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša atzīmē: „Neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu ir vienojošais elements teju visās pasaules valstīs, tostarp arī ļoti attīstītās valstīs. Tas, kas atšķir Latvijas veselības aprūpes sistēmu no citām valstīm, ir fakts, ka pilnīgi visas iedzīvotāju grupas ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu pakalpojumu. Ir skaidrs, ka šāda „ekstra” nevar būt bez blakusefektiem, proti, jautājumi par pakalpojumu pieejamību, rindām un kvotām nepārtrauc būt aktuāli.”

Tikmēr, minot galvenās veselības aprūpes problēmas Latvijā, visbiežāk respondenti norādīja uz medicīnisko pakalpojumu (71%) un medikamentu (69%) dārdzību, kā arī uz nepietiekamo finansējumu (63%). Tikai 1% aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēmā nav problēmu.

Jāpiebilst, ka šogad aptaujātie nedaudz biežāk nekā pirms četriem gadiem kā problēmas minējuši medicīnisko pakalpojumu dārdzību (2011.gads: 67%, 2015.gads: 71%), nepietiekamu medicīnas darbinieku skaitu, pārslodzi (2011.gads: 26%, 2015.gads: 35%), iedzīvotāju nevērību pret savu veselību (2011.gads: 27%, 2015.gads: 34%) un pārāk zemu medicīnas darbinieku atalgojumu (2011.gads: 23%, 2015.gads: 30%).

Komentējot minētos datus, Latvijas Ārstu biedrības pirmais prezidents, Liepājas reģionālās slimnīcas Reanimācijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Ivars Krastiņš norāda: „Galvenās problēmas veselības aprūpē atspoguļotas diezgan precīzi ar vienu izņēmumu, proti, “medicīnas pakalpojumu dārdzība” (71%). Iemesls ir nevis objektīvs, bet lielā mērā psiholoģisks, no PSRS laikiem velkas līdzi vēlēšanās pēc “bezmaksas medicīnas”, kas, protams, ir utopija – nekas nav par velti, par visu tiek maksāts, jautājums tikai, kas maksā un kādā veidā. Latvijā pakalpojumi nav dārgi, vismaz valsts sistēmā ne, bet tie ir grūti pieejami dažādu iemeslu dēļ (speciālistu trūkums, kvotas, informācijas trūkums utt.).”

Aicināti nosaukt nozīmīgākās pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā pēdējo četru gadu laikā, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši, ka medikamenti ir kļuvuši dārgāki (48%), palielinājušās rindas pie speciālistiem (45%) un ir sadārdzinājušies medicīnas pakalpojumi (44%). Tikmēr daļa aptaujāto norādījuši arī uz pozitīvām pārmaiņām - iegādāta moderna aparatūra (35%), un veikti plaši slimnīcu un poliklīniku remonti (30%).

Jautāti, kas būtu jādara pirmām kārtām, lai uzlabotu situāciju veselības aprūpē, vairākums aptaujāto uzskata, ka būtu jāmaina pati sistēma (58%). Tikmēr nedaudz vairāk kā trešdaļa aptaujāto uzskata, ka veselības aprūpes sistēmu uzlabotu finansējuma palielināšana (32%). Jāpiebilst, ka, salīdzinot 2011. un 2015.gada aptauju rezultātus, būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā nav vērojamas.

Pētījumā iedzīvotāji tika arī aicināti izvērtēt veselības ministra Gunta Belēviča ierosinātās reformas. Vērtējot veselības aprūpes reformas, visbiežāk aptaujātie - 31% - pauduši atbalstu strukturālajām reformām, esošās veselības aprūpes sistēmas mainīšanai, lai ekonomiskāk izmantotu esošo finansējumu. Salīdzinoši bieži pausts atbalsts arī zāļu paralēlai izplatīšanai un paralēlā importa atļaušanai ar mērķi mazināt zāļu cenas (22%). Tikmēr citas ierosinātās reformas nav guvušas tik lielu atbalstu – vien 10% pauda atbalstu aizliegumam skolās tirgot pārāk treknus, saldus vai sāļus produktus, bet 9% - transtaukskābju ierobežošanai pārtikas produktos. Manipulācijas ar akcīzes nodokli atbalstītas vēl retāk – tikai 4% pauduši atbalstu alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanai, bet vēl mazāk aptaujāto jeb 2% ir iestājušies par akcīzes nodokļa piemērošanu gan izejvielām - cukuram, sālim u.c., gan produktiem ar palielinātu sāls, cukura un taukvielu daudzumu. Jāatzīmē, ka 7% aptaujāto neatbalsta nevienu no minētajām veselības aprūpes reformām.

Lūgti norādīt, kādas ir iedzīvotāju lielākās veselības problēmas, 37% aptaujāto atzīmējuši atkarības (t.sk. alkoholismu, narkomāniju). Tikmēr 26% aptaujāto norādījuši uz nepietiekamu slimību profilaksi, bet nepareizu uzturu atzīmējuši 19% aptaujāto. Visretāk aptaujātie uzskatījuši, ka iedzīvotājiem ir problēmas ar nepareizu uzturu. Tiesa, jāpiebilst, ka tikai 2% aptaujāto uzskata, ka iedzīvotājiem nav problēmu nevienā no minētajām jomām.

LR veselības ministrs Dr.Guntis Belēvičs uzsver: „Pozitīvi vērtēju sabiedrības izpratnes pieaugumu par indivīda personīgo lomu veselības saglabāšanā. Absolūti lielākais veselību ietekmējošo faktoru skaits ir atkarīgs no mūsu pašu dzīvesveida, tādēļ līdz ar izpratnes pieaugumu par indivīda rīcības nozīmību ir cerība, ka arvien vairāk iedzīvotāju ievēros veselīga dzīvesveida nosacījumus, tādējādi attālinot veselības problēmas.”

Tikmēr, jautāti, kādus veselības aprūpes (ārstniecības) pakalpojumus iedzīvotāji ir izmantojuši pēdējo trīs gadu laikā, gandrīz puse aptaujāto atzinuši, ka ir izmantojuši gan valsts apmaksātus, gan maksas veselības aprūpes pakalpojumus (48%). Tikmēr 25% aptaujāto norādīja, ka ir izmantojuši tikai valsts apmaksātos pakalpojumus, bet 17% atzīmējuši, ka izmantojuši tikai maksas pakalpojumus.

Visbeidzot, vaicāti, vai ģimenes loceklim vai draugam ieteiktu mācīties par ārstu, aptaujātie biežāk atbildēja apstiprinoši (53%) nekā noraidoši (26%). Tiesa, salīdzinoši lielai daļai jeb 21% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautumā.

„DNB Latvijas barometrs” ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.