Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Neraugoties uz notikumiem pasaulē un eiro zonā, kopumā globālais fons ir pietiekami stabils un labvēlīgs Baltijas valstu tirgus attīstībai. Tendences liecina, ka 2016. un 2017. gads Baltijas valstīm būs zīmīgs gan ar pieaugošu kreditēšanu, gan ar jaunu tirdzniecības partneru piesaisti, kas ienesīs pozitīvas vēsmas iekšzemes un eksporta tirgos. Aplēses liecina, ka 2017. gadā Latvija varētu ieņemt līderpozīcijas Baltijas valstīs pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma.
Kā norāda DNB Markets galvenā ekonomiste Jekaterina Rojaka, patlaban globālais fons Baltijas valstīm ir salīdzinoši labvēlīgs – pakāpenisks naftas cenu kāpums radīs „veselīgu” inflāciju, „Brexit” iespējamība ir salīdzinoši zema, savukārt Ķīnas ekonomika stabilizējas un aug, kas mazina raizes finanšu tirgos un iedrošina investorus.
Kopumā Baltijas ekonomika šobrīd aug mērenā tempā, visās trijās valstīs šogad pieauguma temps pārsniegs ES vidējo. Latvijā šogad IKP pieaugums varētu būt 2.5%, Igaunijā 2%, bet Lietuvā 3% līmenī.
Mēs esam pārskatījuši Latvijas izaugsmes prognozi, - iepriekš gaidījām, ka IKP šogad kāps vairāk nekā par 3%. Kā stāsta DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, prognožu pārskatīšanu galvenokārt nosaka tranzīta kritums, arī patēriņa kāpums šķiet nedaudz vājāks par gaidīto. Izaugsmi bremzē arī ES fondu naudas plūsmas pārejošs apsīkums, bet tas bija prognozējams apstāklis. Vienlaikus atbilstoši gaidītajam darbojas arī kāds izaugsmei labvēlīgs faktors — aug mājsaimniecību kreditēšana, bet tās galvenā makroekonomiskā ietekme vēl tikai sekos. Piemēram, jauno hipotekāro kredītu apjoms 1.ceturksnī DNB bankā ir vairāk nekā divkāršojies gada griezumā. 2015. gada sākums bija neparasts periods saistībā ar nolikto atslēgu principu, taču, neskatoties uz to, šī gada pirmo trīs mēnešu jauno hipotekāro kredītu apjomi ir lielāki nekā jebkurā periodā kopš 2008. gada.
IKP pieaugums šogad atkal sagādās nelielu vilšanos, bet var nojaust, ka līdz gada beigām Latvijas ekonomikā beidzot būs salūzis viss, kas bija trausls. Nākotnes izaugsmi apdraudošo risku klāsts būs ievērojami sarucis, bet labklājības kāpumu veicinošie faktori, tai skaitā kreditēšanas un mājokļu attīstības augšupejošais cikls, būs nostiprinājušies.
Arī J.Rojaka norāda, ka transporta un loģistikas nozarē spēles notikumi ir mainījušies – tēlaini izsakoties, ja iepriekš tika pārvadāti vagoni ar kravām, tad pašlaik reizēm tie ir tikai kilogrami. Vienlaikus konkurence nozarē ir ļoti augsta, tādēļ ir jāspēj sevi ļoti labi pārdot. Ekonomikas eksperte pozitīvi skatās arī uz „Rail Baltica” projektu, kas ilgtermiņā veicinās ekonomiku visās Baltijas valstīs – jaunas investīcijas, darbavietas, papildu servisi u.tml. Vienlaikus viņa izsaka nožēlu, ka politiķi pat Baltijas līmenī nespēj vienoties kopīgam ekonomiskajam labumam. Diemžēl tas novērojams arī citās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā – tā vietā, lai apvienotu spēkus un startētu kopā globālajos tirgos, notiek „piena kari” vietējā mērogā.
Vienlaikus DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka, lai arī ekonomikas lielajos makro skaitļos šobrīd redzam lēnu progresu, tas nenozīmē, ka mūsu ekonomika būtu nonākusi stagnācijā, kā dažkārt tiek apgalvots. Ekonomika Latvijā un pārējās Baltijas valstīs attīstās dinamiski, taču līdztekus darbojas citu bijušās PSRS valstu pieprasījuma un tirdzniecības ierobežojumu efekts. Citās ES valstīs tas ir vājāks, tāpēc Baltija uz ES kopējā fona pērn neizskatījās tik labi kā iepriekš. Taču, šai īslaicīgajai ietekmei tiekot pārvarētai, Baltijas valstis atkal kļūs par Eiropas līderēm. Visstraujākais izaugsmes paātrinājums nākamgad gaidāms Latvijā, kur prognozējam IKP pieaugumu par 3.5%.
Jau šogad strauja izaugsme ir vērojama arī daļā pakalpojumu nozaru – viesnīcas un restorāni, atpūtas un izklaides pakalpojumi, arī privāti apmaksātie veselības pakalpojumi. Izaugsme vērojama arī sektoros, kurus virza augstas pievienotās vērtības pakalpojumu attīstība, – informācijas un sakaru pakalpojumi, komercpakalpojumi. Kopējam tempam līdzīgs kāpums gaidāms rūpniecībā, bet galvenie riska faktori šogad ir transports un celtniecība.
Papildu informācija:
Anita Irbīte
DNB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tālr. 27875239
e-pasts: anita.irbite@dnb.lv
Lelde Sāre - Jansone
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Tālr. 28606399
e-pasts: lelde.sare-jansone@prae.lv