Pēteris Strautiņš par apstrādes rūpniecības izlaidi 2016.gada maijā

Maija datos vīd izaugsmes paātrinājuma aprises

Maijs Latvijas ekonomikai ir bijis saulains mēnesis, tiešā un pārnestā nozīmē. Labi rezultāti jau izziņoti mazumtirdzniecībā, šodien iepriecinošas ziņas sniegtas arī par apstrādes rūpniecību. Izlaide pret iepriekšējo mēnesi augusi par 2.9%, bet pret iepriekšējo maiju par 5.3%. Tas ir labākais gada pieauguma rādītājs kopš pērnā jūlija. Jau ar lielu ticamību var prognozēt, ka 2.ceturksnī ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies.

Apstrādes rūpniecības izlaides apjoms sezonāli izlīdzinātajos datos ir sasniedzis līdz šim augstāko punktu, par 35% pārsniedzot 2010.gada vidējo līmeni.

Kokapstrāde šogad ir Latvijas rūpniecības galvenais virzītājspēks, bet ir jābūt ļoti lielam optimistam, lai ticētu, ka tā līdzīgu tempu noturēs arī nākamgad. Tālākā pārstrāde maijā sasniedza pat +14.3% kāpumu gada griezumā. Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos kokapstrādē izlaide augusi par 8.9% pret pērnā gada attiecīgo periodu. Šobrīd pie apvāršņa nav redzami investīciju projekti, kas varētu izaugsmi ilgstoši noturēt šajā līmenī, bet priecāsimies par panākumiem, kamēr tie turpinās.

Turpmāk vairāk būs jāpacenšas citām nozarēm. Viena no tām varētu būt pārtikas pārstrāde. Tā sev ierastajā manierē lēni taustās uz priekšu nelabvēlīgajā ārējā vidē, pret iepriekšējo mēnesi kāpums par 2.4%, bet janvārī-maijā kopumā kritums par 1.8%, pēdējā mēnesī — par 1.5% gada griezumā. Zivju pārstrāde joprojām nepārprotami ir krīzes situācijā, bet piena pārstrāde līkločiem virzās uz augšu, maijā panākot labāko rezultātu kopš 2014.gada februāra. Ļoti labs rezultāts šogad ir apakšnozarē, ko statistikā noslēpumaini dēvē par “citu pārtikas produktu ražošanu”, tur pirmajos piecos mēnešos kāpums par 16.5%. Diemžēl tempu pamatīgi zaudējusi iepriekšējos gados dinamiskā augļu un dārzeņu pārstrāde.

Pārliecinoši labāks šis gads, salīdzinājumā ar iepriekšējo, veidojas metālapstrādē un mašīnbūvē. Metālu ražošana ir faktiski pārstājusi eksistēt, visdrīzāk neatgriezeniski. Taču viena uzņēmuma biežā pieminēšana medijos ir rada maldīgu priekšstatu par kopējām ar metālu saistīto nozaru perspektīvām. Izņemot NVS valstu ekonomiskās krīzes vairāk skarto elektrisko iekārtu ražošanu, pārējās mašīnbūves nozarēs un metālapstrādē šogad ir pieaugums, jo īpaši veselīgs tas ir metālapstrādē. Šīs nozares dati ir svarīgs signāls, jo tos veido liels skaits mazu un vidēju uzņēmumu, tātad te ir mazāk vietas nejaušībām un sakritībām. Šī nozare arī signalizē par tendencēm gan mašīnbūvē, gan celtniecībā. Metālapstrādē līdz šim lielākais apjoms maijā ir pārsniegts par 6.3%, bet pieaugums gada griezumā bijis pat 19.6%. Elektronikā maijā bija kritums pret aprīli, bet kopumā 2.ceturksnis zīmējas ļoti labs, pēc vāja 1.ceturkšņa, atgriežoties pie iepriekšējos gados ierastā procentu desmitos mērāmā izaugsmes tempa.

Tāpat no krīzes perioda pakāpeniski iziet vieglā rūpniecība. Tās dati maijā ir drusku jokaini — apģērbu ražošana par 9.2% sarukusi, bet tekstila — pieaugusi par 9.2% gada griezumā. Kopumā vieglajā rūpniecībā šis gads veidojas labvēlīgi, tekstila ražošanā par 10.8% pieaugums, apģērbos par 4.1% kritums, abu izlaides apjomam esot līdzīgam.

Ir dažas nozares, kas šī gada sākumā ir sagādājušas nelielu vilšanos. Pēc spēcīga uzrāviena pērn mēbeļu izlaide pieaugusi tikai par 2.1%. Atlikušajos gada mēnešos mums ir tiesības cerēt uz labākiem rezultātiem, jo kreditēšana mājokļu pirkšanai un labiekārtošanai aug. Kamēr “lielajā” celtniecībā runā par krīzi, būvmateriālu veikalos apgrozījums kāpj, tātad ir iespēja palielināt arī saistītu produktu pārdošanu. Cerēsim, ka remontu veicēji palīdzēs atgūties ķīmiskajai rūpniecībai, kurā izlaide šogad līdz šim bijusi par 3.2% mazāka nekā pērn. Ziņas no uzņēmumiem liecina, ka papildus potenciāls veidojas transportlīdzekļu rezerves daļu ražošanā, tajā šogad līdz šim bijis pieaugums par 1.8%.

Rūpniecības dati ir daudz labāks informācijas avots par eksportu nekā ārējās tirdzniecības dati. Vietējā tirgus daļa vairāku nozaru izlaidē ir daudz mazāka nekā reeksporta daļa ārējās tirdzniecības datos. Arī Latvijas Bankas publicētie pakalpojumu eksporta dati šogad ir ar pieauguma zīmi. Tā kā apstrādes rūpniecībā šogad līdz šim ir kāpums par 2.2%, nav šaubu, ka visnotaļ nelabvēlīgā vidē eksporta nozare ir spējusi papildināt Latvijas iedzīvotāju maciņus, bet nākamgad var cerēt uz labākiem rezultātiem. Prognoze par kopējo apstrādes rūpniecības pieaugumu 2016.gadā paliek 3% līmenī.

Visnotaļ pozitīvas vēsmas strāvo no noskaņojuma datiem. Eiropas Komisijas publicētais Latvijas rūpniecības indekss jūnijā bija augstākajā līmenī kopš 2014.gada aprīļa. Jūlijā un turpmākajos mēnešos to varbūt nedaudz ietekmēs ziņas par gaidāmo Lielbritānijas izstāšanos no ES, bet tirdzniecības attiecības šis notikums reāli sāks ietekmēt, ātrākais, 2019.gadā un neviena no pusēm nav ieinteresēta radīt dramatiskas pārmaiņas.