Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Latvijas darba tirgus joprojām “uz pauzes”
Ekonomiski svarīgākā daļa darbaspēka apsekojuma rezultātos ir strādājošo skaits, kaut arī ziņās visbiežāk tiek pieminēts bezdarba līmenis. Diemžēl 3.ceturksnī Latvijā strādāja par 7.0 tūkstošiem mazāk cilvēku nekā pirms gada jeb 895 tūkstoši. Vēl 2.ceturksnī strādājošo skaits gada griezumā bija pieaudzis par 0.3 tūkstošiem, kas būtībā nozīmē “palicis nemainīgs”. Bezdarbnieku skaits ir nedaudz samazinājies, par 2.5 tūkstošiem, bet tas acīmredzami noticis iedzīvotāju skaita sarukuma rezultātā. Rezultātā darba meklētāju īpatsvars samazinājies par 0.2 procentpunktiem, līdz 9.5%. Ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedzis vēsturiski augstāko punktu jeb 68.4% — šāda daļa cilvēku vecumā starp 15 un 74 gadiem strādā vai meklē darbu. Vienīgā izteikti labvēlīgā ziņa ir algu pieaugums, ir samazinājies to strādājošo īpatsvars, kuri saņem līdz 450 eiro, bet pieaudzis to, kuri virs saņem virs 700 eiro. Taču darbaspēka apsekojums, iespējams, nav pats precīzākais datu avots par ienākumiem, un par to, ka algas aug, šaubu nebija arī iepriekš.
Operatīvie dati par 3.ceturkšņa mēnešiem rādīja, ka strādājošo skaits būtiski nav mainījies, pieaugums gada griezumā svārstījies starp +0.1% un -0.1%, kas ir nenozīmīgi. Diemžēl precizētajos datos atklājusies nedaudz cita aina. Protams, te jāņem vērā, ka šie vērtējumi nespēj atspoguļot realitāti pilnīgi precīzi, taču ir skaidrs, ka par nozīmīgu situācijas uzlabošanos darba tirgū šobrīd nevar runāt. Strādājošo un bezdarbnieku skaitam mainoties pavisam nedaudz, populācijas sarukums galvenokārt izpaužas kā ekonomiski neaktīvo cilvēku skaita tālāka samazināšanās — gada laikā par 12.7 tūkstošiem.
Lai apturētu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos, darbavietu skaitam ir jāaug. Ir pamatotas cerības, ka tas nākotnē notiks. Atskaitot pašus sliktākos globālos scenārijus, ekonomikas izaugsme nākamgad būs straujāka. Vai būs pietiekami daudz cilvēku, kuri spēs šo izaugsmi “apkalpot”? Uzņēmumi daudz sūdzas par darbinieku trūkumu, taču visas rezerves vēl nav izsmeltas. Ārpus Lielrīgas reģiona vēl ir desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri varētu un gribētu strādāt, bet kuriem darba nav. Ideālais scenārijs būtu viņiem darbavietas radīt tur, kur viņi šobrīd dzīvo, reālais scenārijs visdrīzāk būs pārcelšanās uz vietām, kur darbavietas jau ir. Arī ārzemēs dzīvojošie cilvēki ir nozīmīgs resurss. Galvaspilsētā un tās apkārtnē IKP pēc pirktspējas paritātes uz iedzīvotāju jau ir tuvs ES vidējam, šis reģions kļūst starptautiski konkurētspējīgs. Cerēsim, ka gaidāmā ES fondu plūsmas atjaunošanās, kreditēšanas pieaugums un to makroekonomiskās sekas spēs padarīt migrācijas plūsmu pozitīvu. Ja tas nenotiks, tad gan būs pamats jau ļoti lielam satraukumam.
To, ka darba tirgus rezerves var izrādīties lielākas, nekā domāts, parāda mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pieredze. Igaunija biznesa ciklā ir priekšā Latvijai, tur kreditēšana augusi jau vairākus gadus. Pēckrīzes periodā tur bija pienācis brīdis, kad šķita, ka strādājošo skaits vairs nevar augt, 2014.gada 1.pusē tas saruka gada griezumā. Taču pēc tam pieaugums atgriezās, pat strauji, pērn 3.ceturksnī sasniedzot 4.3%. Jaunākajos datos arī viņiem gan redzams mīnuss. Arī mūsu ziemeļu kaimiņiem ir sarežģījumi ar ES fondu plūsmu, nav liela progresa preču eksporta nozarēs, un, atšķirībā no Latvijas, pēdējā gada laikā neredz spožus panākumus ar tranzītu nesaistīto pakalpojumu eksportā.