Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju nekad nav aizdomājušies par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību

DNB bankas un apdrošināšanas sabiedrības ERGO pētījuma rezultāti liecina, ka 25 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nekad nav aizdomājušies par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību.

Latvijā izpratne par dzīvības apdrošināšanu nav pietiekama, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, kur tā ieņem līdz pat 70 % no apdrošināšanas tirgus. Mantu apdrošinām biežāk nekā savu dzīvību.
 
Jautājot, kam pēc iedzīvotāju domām, noteikti būtu jāapdrošina dzīvība, 85 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka tas būtu jādara bīstamo profesiju pārstāvjiem. Tāpat šāda nepieciešamība tiek saskatīta ekstrēmo sporta veidu cienītājiem (72 %) un cilvēkiem, kuri daudz ceļo, bieži dodas uz ārzemēm (62 %). Puse aptaujāto uzskata, ka šādi nodrošināties vajadzētu cilvēkiem, kuru apgādībā ir bērni, bet tikai aptuveni katrs trešais aptaujātais ir pārliecināts, ka dzīvības apdrošināšana būtu nepieciešama arī cilvēkiem ar lielām kredītsaistībām.
 
“Lai gan dzīvības apdrošināšana ir viens no straujāk augošajiem apdrošināšanas veidiem Latvijā, tās īpatsvars tirgū joprojām vērtējams kā zems. Tas joprojām nav pietuvojies Rietumeiropas valstu rādītājiem. Ja Eiropā dzīvības apdrošināšana sastāda 50-70 % no apdrošināšanas tirgus, tad Latvijā tie ir vien aptuveni 25 %. Tātad izpratne par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību un ieguvumiem ģimenes drošības, labklājības nodrošināšanā nav pietiekama. Nereti mantu apdrošinām biežāk nekā savu dzīvību. Diemžēl cilvēki arī ne vienmēr domā ilgtermiņā un neapdrošina savu dzīvību par labu palicējiem gadījumā, ja dzīvē atgadās neparedzētais. Daudzi arī joprojām pat neizmanto iespēju saņemt no valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23 % apmērā no veiktās iemaksas uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā,” stāsta Gints Konrads, ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.

“Gan DNB bankas dati, gan aptaujas rezultāti iezīmē vienu kopēju tendenci – cilvēki arvien par maz aizdomājas par savu nākotni, neizvērtējot visus iespējamos riskus, ar ko dzīves laikā var nākties saskarties. Piemēram, kopš 2010. gada, kad nodrošinām dzīvības apdrošināšanu hipotekārā kredīta ņēmējiem, to vidēji izmanto 30 % kredītņēmēju. Lai arī ik gadu tendence ir pieaugoša, pērn sasniedzot 44 %, tomēr aizvien izpratne par dzīvības apdrošināšanas būtību ir salīdzinošo zema. Turklāt pastāv maldīgs priekšstats, ka apdrošināšana ir dārga. Patiesībā uz kopējā ikmēneša kredītmaksājuma fona ikmēneša apdrošināšanas iemaksa ir vidēji 27 eiro mēnesī,” stāsta Lauris Bojārs, DNB bankas Uzkrājumu un apdrošināšanas produktu kategorijas vadītājs.
 
Pētījuma rezultāti liecina, ka 22 % respondentu, kuriem nav dzīvības apdrošināšanas polises, par tās nepieciešamību ir aizdomājušies, klausoties un skatoties ziņas par gadījumiem, kad kādā nelaimes gadījumā bērni zaudējuši savus apgādniekus. Katrs piektais aptaujātais par apdrošināšanas vajadzību ir iedomājies, kad ziņās uzzinājis par traģiski bojā gājušiem cilvēkiem. 8 % respondentu, kuriem nav dzīvības apdrošināšanas, šādu nepieciešamību ir apsvēruši laikā, kad gājis bojā kāds tuvinieks vai paziņa. Tikpat liels respondentu skaits apdrošināšanu apsvēris, kad pats ir ņēmis kredītu un bažījies par to, kas notiktu, ja vairs nevarētu pildīt kredītsaistības.  
 
Kopumā diemžēl katrs ceturtais aptaujātais Latvijas iedzīvotājs nekad nav aizdomājies par dzīvības apdrošināšanas nepieciešamību.
 
Aptauju šī gada februārī īstenoja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1005 respondenti no visas Latvijas vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
 
Papildu informācija:
Lelde Sāre - Jansone
P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības
Tālr. 28606399
E-pasts: lelde.sare-jansone@prae.lv
 
Papildu informācija:
Inese Kronberga
ERGO komunikācijas vadītāja
Tālr. 67081941; mob. 29215409
E-pasts: inese.kronberga@ergo.lv