Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
10.augustā DNB bankā notikušais seminārs “Koks – perspektīvs būvniecības materiāls” pulcēja nozares ekspertus, kuri dalījās pieredzē par koka izmantošanu būvniecībā un izvēli attiecībā pret citiem, šķietami izturīgākiem būvmateriāliem.
Tāpat tika prezentēts īpašs eksperiments, veicot koka un keramzītbloku māju ugunsizturības pārbaudi. Eksperimentā pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādīja pārliecinošus ugunsizturības rezultātus.
“Mēs esam ar mežiem bagāta valsts, kas savu resursu izmanto relatīvi maz, jo īpaši būvniecībā. 90 % no koka būvkonstrukcijām, ko saražojam, izmanto ārzemēs. Tādēļ rodas jautājums, kāpēc mēs turpinām ticēt aplamiem stereotipiem par koku un tā uguns nenoturību, lai arī apkārtējās valstīs jau sen ir pierādījies, ka koks ir drošs, kā arī efektīvs būvniecības materiāls,” savu viedokli seminārā pauda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. “Tādēļ arī tika veikts eksperiments, lai pierādītu, ka, pareizi izmantojot koku, tas ir ne tikai līdzvērtīgs citiem materiāliem, bet noteiktās pozīcijās – arī pārāks.”
Seminārā prezentētais eksperiments šī gada jūlijā norisinājās Raunā, uzņēmuma “Pavasars Housing Constructions” teritorijā. Tā ietvaros tika uzbūvētas divas vienāda izmēra un tipa mājas – no koka un no keramzīta blokiem. Koka mājas būvkonstrukcijā tika izmantota koka sija, kā arī ielikti koka logi. Keramzīta bloku mājā sija bija no metāla, savukārt logi – plastmasas. Abas mājas tika vienādi iekārtotas, kā arī abu jumti tika noslogoti ar 2 tonnu svaru.
Pēc vienas stundas ilgas degšanas koka māja uzrādīja daudz labākus ugunsizturības rezultātus. Plastmasas logi keramzīta bloku mājā ātri reaģēja uz uguni, un pirmais logs izkrita jau pēc 7 minūtēm. Tikmēr koka logi lēni pārogļojās, un pirmais koka logs izkrita tikai pēc vairāk nekā pusstundas (35 minūtēm).
Būtiskus bojājumus mūra ēkai radīja metāla jumta sijas deformācija, kura karstuma ietekmē izliecās par 2,5 cm, ļaujot liesmām iekļūt pārsegumos, kā rezultātā pēc 36 eksperimenta minūtēm iebruka mājas jumts. Savukārt koka sija pēc stundu ilgas degšanas cieta tikai no ārpuses, zaudējot 3 – 4 cm pa perimetru, saglabājot nestspēju un nepieļaujot karsto dūmgāzu un liesmu nokļūšanu pārseguma konstrukcijās. Koka jumts eksperimentā necieta.
“Ar ugunsdrošību cilvēki nereti asociē degošu vai nedegošu ēku un materiālus. Bet patiesībā ugunsdrošība ir cilvēku drošība ēkā – ja izceļas ugunsgrēks, cilvēkiem ir jāspēj laikus evakuēties. Pati ēka nenodrošina cilvēku ugunsdrošību, bet gan katra indivīda rīcība tajā, piemēram, kā rīkojamies ar atklātiem uguns priekšmetiem vai kā uzstādām sadzīves elektroniku un uzraugām tās darbību. Risku ir daudz, un ugunsgrēki bieži izceļas tieši cilvēku neapzinātas rīcības rezultātā kā degoša, tā nedegoša būvmateriāla mājās. Tomēr, gudri izmantojot, koks var panākt līdzvērtību drošības līmenī ar nedegošiem materiāliem. Piemēram, kā redzams eksperimentā, arī logu materiālu izvēle ir ļoti būtiska māju būvniecībā, jo īpaši augstākās ēkās ar lielāku cilvēku skaitu. Jo ēkai ir lielāka ugunsizturība, jo cilvēkiem ir ilgāks laiks, lai droši atstātu degošās telpas. Arī koka sijas izturība liecina par to, ka ugunsgrēka gadījumā cilvēkiem ir daudz vairāk laika, lai tiktu ārā no ēkas neskartiem,” komentē SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” laboratorijas tehniskais vadītājs Edgars Bukšāns.
Kopumā Latvijā iedzīvotāju interese par privātmāju būvniecību pieaug – to seminārā apliecināja DNB bankas finansēšanas centra vadītājs Gatis Macāns. Būvniecības finansēšanas centrā pieprasījums pēc konsultācijām par privātmāju būvniecību šogad pieaudzis līdz divām reizēm, salīdzinot ar 2016. gadu. Taču arī G. Macāns atklāj, ka daudziem klientiem aizvien ir aizspriedumi pret koku tieši saistībā ar ugunsizturību, tādēļ cerams, ka ar šāda eksperimenta palīdzību tiks kliedēts mīts par koku kā nedrošu būvniecības materiālu.
Ja Latvijā koks būvniecībā tikai pamazām uzņem attīstības gaitu, tad, piemēram, Zviedrijā nemainīgi tas tiek augstu novērtēts. To seminārā apliecināja arī Zviedrijas pilsētas Vekšes pārstāvis Hans Andrens (Hans Andren). Koks ir vienīgais pieejamais resurss, kas nemitīgi atjaunojas, tādēļ ir būtiski apsvērt mērķtiecīgu koka izmantošanu māju būvniecībā, tostarp arī daudzstāvu ēku celtniecībā.
Semināru organizēja un eksperimentu īstenoja DNB banka, Latvijas Koka būvniecības klasteris, biedrība “Zaļās mājas” un SIA “Pavasars Housing Constructions”.
Plašāka informācija
Zane Ieviņa
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Tālr. 28714968
e-pasts: zane.ievina@prae.lv