“Laiku pa laikam dzirdam par neparastiem veiksmes stāstiem, kad kāds īsā laikā kļuvis bagāts. Patiesībā vieglais ceļš uz panākumiem ir krietni pārspīlēts,” skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs. “Domājot par investīcijām, nereti tiek izlaistas svarīgas detaļas, proti, smags darbs ilgtermiņā un zināšanas, kas likumsakarīgi var novest pie labiem rezultātiem.”

Panākumi nav saistīti ar veiksmi, bet zināšanām

“Noklusējot negatīvo, veiksmes koeficients nereti tiek pārspīlēts, jo panākumu pamatā mēdz būt arī neveiksmes. Neobjektīva informācija rada ilūziju, ka investējot, tikt pie bagātības ir vienkārši un to var izdarīt īsā laika posmā. Nereti iesācēji sagaida neiespējami augstus rezultātus, tajā pat laikā neko nezinot par riskiem. Piemēram, daži tic, ka visa nauda jāiegulda tikai populārākajās akcijās, kamēr citi ir pārliecināti, ka bagātus padarīs īstermiņa spekulācijas ar vērtspapīriem.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds būs īpaši veiksmīgs un iegūs ātru spekulatīvo peļņu, gluži tāpat kā pastāv iespēja laimēt loterijā. Tomēr, loterija nav dzīvotspējīga stratēģija, jo iespēja zaudēt ir tikpat liela, cik iegūt. Tas pats attiecas arī uz īstermiņa spekulācijām ar vērtspapīriem. Saskaņā ar kompānijas CRB Trader datiem, ko prezentējis Roberts Dīls (Robert Deel), 92% īstermiņa investoru cieš neveiksmi. Spekulatīva tirdzniecība ir “balansēšanas” spēle – tas, ko kāds nopelna, nāk no kāda, kas zaudē. Un šajā jomā ir jāsacenšas ar daudziem profesionāļiem, kas velta ļoti daudz laika un naudas, lai rūpīgi apzinātu visas iespējas.

Turklāt pat, ja tiek izvēlētas pareizās akcijas, kuras vēlāk uzrāda teicamus rezultātus, var izrādīties ārkārtīgi grūti noturēt šis akcijas līdz tiek sasniegta peļņa. Parasti šādām akcijām ir novērojami milzīgi kritumi. Piemēram, kopš zīmola Netflix akciju sākotnējās izvietošanas tirgū (IPO) 2002. gadā, tās ir nopelnījušas 12 300% jeb 38% gadā. Tomēr, ik pēc pāris gadiem, to vērtība bija kritusi līdz 50% un atsevišķos gadījumos pat līdz 70%. Kā rāda prakse, gandrīz neviens nav spējīgs izturēt šādus kritumus un nestabilitāti. Rezultātā cilvēks izvēlas pieņemt zaudējumus, pārdodot akcijas, bet pēc brīža, jau pašam nepiedaloties, ir spiests novērot akciju atgūšanos.

Pasaules eksperti iesaka sadalīt savu naudu trīs daļās

Investīciju iespējas reālajā dzīvē nav tik drūmas ar nosacījumu, ka tiek sekots konkrētam plānam ilgtermiņā. Viens no svarīgākajiem lēmumiem finanšu plānošanā ir sadalīt savas finanses pareizi. Pasaules eksperti iesaka sadalīt savu naudu trīs daļās:

  • 20% finanšu jāglabā rezervei, lai segtu ārkārtas un neparedzētos izdevumus;
  • 60%–80% finanšu ir turības palielināšanas nauda, proti, dažādu finanšu instrumentu portfelis, kas atbilst investora profilam un ir ieguldīts ilgtermiņā;
  • 20% finanšu var izmantot kā naudu tirgus iespēju izmantošanai – koncentrētākas investīcijas, kurās investors saskata lielāko īstermiņa potenciālu.

Svarīgi izvēlēties pareizos instrumentus

Nākamais solis ir katrai augstāk minētajai finanšu daļai izvēlēties pareizos instrumentus:

  • Rezerves nauda ir vieglākā no sadaļām, ņemot vērā produktu piedāvājumu – krājkonts vai termiņnoguldījums. Šeit svarīgākie faktori ir drošība un ātra piekļuve.
  • Lai izveidotu piemērotu investīciju portfeli, būs nepieciešamas padziļinātākas zināšanas. Piemēram, to var veidot vai nu, izmantojot pārvaldītus investīciju fondus vai biržā tirgotos fondus (ETF). Portfelim ir jābūt diversificētam gan attiecībā uz reģioniem, gan attiecībā uz aktīvu veidiem. Turklāt tam jāatbilst investora riska tolerancei un investīciju laika horizontam. Visbeidzot, lai sasniegtu labākus rezultātus, reģionam un aktīvu izvietojumam ir jābūt optimizētam. Tāpēc īpaši iesācējiem par piemērota portfeļa saturu ieteicams apspriesties ar finanšu konsultantu.
  • Investors, kuram ir personisks viedoklis un pieredze par kādiem specifiskiem sektoriem, reģioniem vai atsevišķām akcijām, var izmantot 20% no savām finansēm, lai liktu likmi uz savu pārliecību, izmantojot kādu no finanšu instrumentiem. Tomēr ir svarīgi, ka cilvēkam ir ļoti laba izpratne attiecīgā jomā. Piemēram, strādājot IT sektorā, var labi pārzināt jaunākās tehnoloģiju tendences un mēģināt nopelnīt uz izvēlētām tehnoloģiju akcijām.

Lai ilustrētu, ka šāda pieeja var nest izcilus rezultātus disciplinētam investoram, aplūkosim sekojošu piemēru. Iedomāsimies investoru, kurš 2008. gada 31. decembrī, pēc tam, kad redzējis ievērojamo tirgus kritumu, ir sadalījis 10 000 eiro pēc 20-60-20 principa. Investors noliek 2000 eiro uz 1 gada termiņnoguldījumu, kas gada beigās automātiski pagarinās vēl uz gadu. 6000 eiro tiek ieguldīti Nordea Sabalansētajā fondu portfelī. Atlikušie 2000 eiro tiek sadalīti 4 tehnoloģiju akcijās, kurās tiek saskatīts īpašs potenciāls: Apple, Google, Amazon un Netflix. 2017. gada 21. aprīlī viņa portfelis būtu 61 227 eiro vērts un tā vērtība būtu izaugusi par vairāk nekā 6 reizēm. Turklāt maksimālais kritums šajā periodā bija pieņemamie 25%. Protams, mums jāatceras, ka šis ir ļoti labvēlīga iznākuma paraugs. Tas parāda, ka šāda sadale var ilgtermiņā sniegt izcilus rezultātus ar saprātīgu riska devu.

Jāsaglabā disciplīna un vēss prāts

Veiksmīgam investoram jābūt disciplinētam un pastāvīgi jāpieturas pie izvēlētā plāna. Tas nozīmē, ka tirgus situācijai nevajadzētu ietekmēt investora lēmumus, piemēram, krituma gadījumā cilvēkam sākas panika un viņš pārdod savas investīcijas vai izlaiž regulāro maksājumu. Turēšanās pie investīcijām, neskatoties uz tirgus svārstībām, ir ļoti būtiska, jo tas ļauj investoram pelnīt vairāk,” stāsta Anželika Dobrovoļska.

Bens Karlsons (Ben Carlson) piedāvā labu piemēru, kā disciplīna palīdz sasniegt izcilus rezultātus, parādot investora pieredzi, kurš vienmēr investēja tikai pie tirgus augstākajām cenām. Pirmās investīcijas 6000 USD apmērā tika veiktas 1973. gada sākumā, tieši pirms S&P 500 indeksa 48% krituma. Neskatoties uz to, viņš turpināja pieturēties pie savām investīcijām un veica otru papildu investīciju 46 000 USD apmērā 1987. gada septembrī, tieši pirms 34% krituma. 2000. gadā viņš papildināja savas investīcijas ar vēl 68 000 USD, tieši pirms spekulatīvā "dot-com" burbuļa un visbeidzot, 2007. gadā veica savu pēdējo investīciju tieši pirms pasaules ekonomiskās krīzes. 2015. gadā, pēc 42 gadiem, viņa kopējās investīcijas sastādīja 184 000 USD, kas pārvērtās 1 160 000 USD vērtā kapitālā, kas ir 980 000 USD peļņa jeb 9% gada peļņa. Tātad pieturēšanās pie savām investīcijām un izvēlētā plāna var nodrošināt lieliskus rezultātus pat tādā ārkārtīgi neveiksmīgā situācijā.

Noslēgumā varam secināt, ka investīcijas var palielināt kapitālu ilgtermiņā, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti ļoti svarīgi noteikumi: ir izstrādāts labs plāns, investors ir disciplinēts, zinošs, informēts un neatlaidīgi seko savam plānam, kā arī pareizi sadala savus aktīvus, izvēloties piemērotu riska līmeni un ieguldot ilgtermiņā. Investoram ir jābūt piesardzīgam un jāpārzina ne tikai iespējas, bet arī riski. Tāpēc pirms tiek sperti pirmie soļi investīciju pasaulē ir vērts konsultēties ar nozares ekspertiem.

Tiešsaistes seminārs par sociāli atbildīgām investīcijām

Vairāk par investīcijām, kā arī nekustamā īpašuma tirgus cenām Rīgā, Nordea eksperti stāstīs tiešsaistes seminārā, kas notiks ceturtdien, 25. maijā, plkst. 10.00. 
 
ATRUNA
Rakstā minētais vēsturiskais vērtspapīru ienesīgums ir tikai informatīviem nolūkiem. Vēsturisko ienesīgumu nevar uzskatīt par drošu rādītāju investīciju sniegtajiem rezultātiem nākotnē – faktiskā atdeve var būtiski atšķirties no tās, kas minēta šajā rakstā. Šis materiāls nav uztverams kā investīciju konsultācija vai piedāvājums veikt darījumus ar finanšu instrumentiem. Pirms pieņemt lēmumus, kas saistīti ar investēšanu, mēs aicinām klientus izlasīt katra konkrētā investīciju produkta noteikumus un nosacījumus un novērtēt, vai konkrētais investīciju produkts ir piemērots klienta ieguldījumu portfelim, interesēm un riska profilam. Nordea neuzņemas nekādu atbildību par jebkādiem zaudējumiem, kas klientam varētu rasties, paļaujoties uz šajā rakstā ietverto informāciju.