Lai gan pasaule turpina atkopties pēc finanšu krīzes, globālā ekonomiskā izaugsme ir trausla un atkārtoti saskaras ar spēcīgiem pretvējiem. Galvenie riska faktori gan šobrīd, gan tuvākajai nākotnei ir vājā izaugsme jaunattīstības valstīs un ģeopolitiskie konflikti. Situācija Ukrainā un Gazas sektorā, kā arī teroristiskā grupējuma „islāma valsts” ietekmes palielināšanās Irākā un Sīrijā veicina piesardzību un investīcijām nelabvēlīgu vidi, liecina jaunākais Nordea ekonomikas apskats.
Eiropa izaicinājumu priekšā
„Attīstība eirozonā bijusi lēna un nevienmērīga. Brīžos, kad šķiet, ka krīze jau pārvarēta, nākas saskarties ar jauniem pretvējiem. Vācijas motors sāk niķoties, Franciju un Itāliju nomāc strukturāls vājums, savukārt ar Nīderlandes un Īrijas sekmēm ir par maz, lai kompensētu vājumu lielākajās eirozonas valstīs. Neraugoties uz rekordzemām procentu likmēm Eiropā, aizņemšanās apetīte ir ļoti vāja. Kopējais privātais aizņēmums, līdzīgi kā Latvijā, turpina samazināties arī eirozonā, kas saistīts gan ar banku piesardzīgāku kreditēšanas politiku, gan vājo pieprasījumu pēc jauniem kredītiem. Uzņēmumi ir piesardzīgi savās prognozēs par nākotni un šā brīža ģeopolitiskā situācija nenāk par labu kopējam noskaņojumam,” ekonomisko situāciju Eiropā raksturo Nordea eksperts Gints Belēvičs.
Krievijas embargo kavē izaugsmi Latvijā un Eiropā
”Krievijas ieviestās sankcijas pret pārtikas produktu importu no Eiropas Savienības valstīm negatīvi ietekmēs pārtikas, lauksaimniecības un transporta sektoru Latvijā. Kopējais tiešais efekts būs ierobežots un samazinās iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu Latvijā par aptuveni 0.4 līdz 0.5 procentpunktiem. Šie aprēķini gan ietver tikai embargo tiešo sankciju radīto efektu, neņemot vērā sekundāro efektu, kas varētu radīt nopietnāku ekonomikas bremzēšanos Baltijā un citās Eiropas Savienības valstīs.
Krievijas embargo tiešā ietekme šogad no Latvijas kopējā eksporta varētu nodzēst aptuveni 20-30 miljonus eiro, kas nav liels skaitlis uz kopējā fona, kas šogad pirmajā pusgadā bijis 4,8 miljardu eiro apmērā. Lielākas bažas šobrīd rada eirozonas izaugsme, kas nav izrādījusies tik spēcīga kā tika prognozēts, kā arī Krievijas embargo netiešā ietekme, kas pavājinās arī mūsu kaimiņvalstu un citu ārējās tirdzniecības partneru tautsaimniecības.
Pārtikas produktu ražotājiem pārorientēšanās uz citiem tirgiem būs sarežģīta, jo kopējais noskaņojums pasaulē nav pārlieku optimistisks un pieprasījums ir samērā vājš. Saražoto preču pārpalikums Eiropā ne vien samazinās cenas, bet arī veidos šķēršļus jaunu tirgu apgūšanai. Īpaši to izjutīs to pārtikas produktu ražotāji, kuru produktiem ir īsi realizācijas termiņi un kur nav iespējams aizkavēt vai apturēt produkta ražošanu, kā, piemēram, piena produkti, svaigi augļi un dārzeņi,” Krievijas embargo ietekmi skaidro Nordea ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.
Latvijas izaugsmes pamatā iekšējais patēriņš un būvniecība
„Galvenais ekonomikas virzītājspēks Latvijā pēdējā laikā ierasti ir privātais patēriņš, kam pievienojies arī būvniecības sektors. Kā liecina aptaujas rezultāti* – iedzīvotāju optimisms ir palielinājies, atsevišķos kritērijos sasniedzot arī pēdējā laika augstākos rādītājus. Tā, piemēram, optimisms ir ievērojami audzis to mājsaimniecību vidū, kuras tuvāko 12 mēnešu laikā plāno iegādāties vai būvēt māju. Šādi rādītāji var sekmēt mājokļu tirgus aktivitāti. Latvijas „Ahileja papēdis” pēdējos gados ir vājās investīcijas, jo īpaši ražošanas sektorā, kas varētu apdraudēt ilgtermiņa izaugsmi.
Pozitīva ziņa Latvijas darba ņēmējiem ir pieaugošā darba samaksa un krītošais bezdarba līmenis. Zemas inflācijas vidē, pieaugot neapliekamajam minimumam un palīdzot arī pieaugošajiem atvieglojumiem par apgādājamiem, Latvijas iedzīvotāju rocība uzlabojas. Šī tendence parādās arī patērētāju noskaņojuma aptaujās. Nākamgad algas vairs neaugs tik strauji, taču pozitīvā tendence joprojām turpināsies,” Latvijas ekonomikas aktualitātes analizē G.Belēvičs.
Latvija un Lietuva noturēs straujāk augošās ekonomikas pozīcijas
Gada sākumā izteiktās straujās ekonomiskās izaugsmes prognozes Baltijai šogad nepiepildīsies. Optimistiskās prognozes galvenokārt balstījās uz to, ka iekšējais patēriņš būs ļoti spēcīgs, eksporta tirgi atkopsies, jo Eiropā būs laba izaugsme, kas spēs pilnībā kompensēt Austrumu virzienā samazinošos apjomus. Realitāte ir izrādījusies skarbāka un nākotnē mūs sagaida jauni izaicinājumi.
Neraugoties uz to, arī šogad Latvija un Lietuva būs starp straujāk augošajām ekonomikām Eiropas Savienībā. Turpretim Igauniju jau otru gadu pēc kārtas sagaida ļoti lēna izaugsme. Latvijai šogad Nordea prognozē IKP izaugsmi 3.3% apmērā, taču lejupvērstie riski šobrīd ir spēcīgāki un pastāv varbūtība, ka gada beigās šis skaitlis būs vēl mazāks.
Nordea ekonomikas prognozes 2014.gada nogalei un 2015.gadam
„Ņemot vērā, ka eksports Latvijā stagnējis jau divus gadus, savās 2015.gada ekonomikas prognozēs raugāmies optimistiski attiecībā uz eksporta izaugsmi, kas palielinās līdz 2%. Savukārt, ņemot vērā pasaules ekonomisko situāciju ,IKP prognozes, samazinām līdz 2,9%. Inflācija nākamgad pieaugs, taču joprojām saglabāsies zem 2%,” prognozē Nordea eksperts.
2014 2015
IKP 3.3% 2.9%
Inflācija 0.6% 1.7%
Eksports 1.0% 2.0%
Imports 0.6% 2.3%
ASV uzlabojas nodarbinātība un pieaug inflācija
Nordea Grupas Economic Outlook pasaules ekonomiskās situācijas analīze liecina, ka, lai gan gada pirmajos mēnešos ASV ekonomika stagnēja, kas tika skaidrots ar negaidīti sliktajiem laika apstākļiem, šobrīd izskatās, ka tā ir atgriezusies uz izaugsmes ceļa. Tas varētu nozīmēt, ka Federālā rezervju banka jau 2015.gadā sāks pakāpeniski palielināt procentu likmes. ASV ekonomikas spēks lielā mērā parādās caur darba tirgu. Nodarbinātības rādītāji ir ļoti labi un šobrīd ASV ir beidzot atjaunojusi 8,8 miljonus darba vietu, kas tika pazaudētas recesijas gados.
Arī inflācijas spēks palielinās un tā tuvojas 2% atzīmei. Tas nozīmē, ka procentu likmes ASV pieaugs ātrāk nekā Eiropā, līdz ar ko ASV dolārs nostiprinās savu vērtību pret eiro.
Ķīnā turpinās „mīkstā piezemēšanās”
Pasaules otrā lielākajā ekonomikā Ķīnā, kur nepieciešamas strukturālās reformas, izaugsme tuvākajos gados pakāpeniski samazināsies. Strauji samazināt investīcijas Ķīnas valdība nevēlas, jo tas negatīvi atsaucas uz izaugsmi, tāpēc pēc vāja pirmā ceturkšņa, kad investīcijas tika bremzētas, jau otrajā ceturksnī valdība sāka investēt dzelzceļa infrastruktūrā un restaurēt nabadzīgās pilsētas. Pašlaik viens no galvenajiem riskiem Ķīnai ir pārprodukcija un jaudu nepilnīga noslodze, kas rada deflācijas spiedienu uz ražošanas industriju. Visticamāk, Ķīna nepiedzīvos smago piezemēšanas, kas nozīmētu IKP izaugsmi 4% apmērā vai zemāk. Tas tāpēc, ka ekonomiku pārvalda centrālā valdība, kurai ir virkne instrumentu, lai to nepieļautu.
* The Directorate-General for Economic and Financial Affairs