Ekonomikas izaugsme paātrinās un kļūst līdzsvarotāka visās trīs Baltijas valstīs. Pateicoties straujākai cikliskajai izaugsmei eirozonā, nekā tika gaidīts, un pašreizējās politiskās nenoteiktības visai ierobežotajai ietekmei uz pasaules ekonomikas izaugsmi, Nordea bankas ekonomisti paredz 3 % lielu izaugsmi Lietuvā un Latvijā, bet 2,5 % – Igaunijā.
Baltija ceļā uz ekonomikas izaugsmi
Ekonomikas izaugsme kļūst līdzsvarotāka. Privātais patēriņš, kas pēdējo trīs gadu laikā bija ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, piebremzēsies, jo aizvien augošā inflācija mazinās mājsaimniecību reālo ienākumu pieaugumu, savukārt eksports un investīcijas palielināsies, pateicoties labākiem ārējiem apstākļiem un lielākai investoru uzticībai. Arī fiskālā politika būs atbalsts izaugsmei, jo Baltijas valstīs jau patlaban ir viens no viszemākajiem valsts parāda un budžeta deficīta līmeņiem, un galvenā uzmanība aizvien vairāk tiek pievērsta ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, nevis budžeta līdzsvarošanai. Arī lielāks ES līdzekļu pieplūdums palīdzēs palielināt valdības tēriņus un investīcijas.
Taču, tā kā inflācijas spiediens pasaulē kļūst aizvien lielāks un vietējie darba tirgi pārkarst, arvien vairāk palielinās risks, ka Baltijas valstis var nonākt algu un cenu apburtajā lokā, kad darba algas cenšas panākt aizvien pieaugošās cenas, savukārt cenas palielinās līdz ar algu pieaugumu. Tas būtu pagaidu stimuls ekonomikas izaugsmei, taču ilgtermiņā var kaitēt konkurētspējai starptautiskā līmenī. Ja produktivitāte nepieaugs līdz ar inflāciju un algu palielināšanos, tad Baltijas valstis var kļūt dārgas, pirms kļūst pārtikušas.
“Patēriņa preču un pakalpojumu cenas Baltijas valstīs jau tagad ir augstākas nekā Višegrādas grupas valstīs (Polijā, Čehijas Republikā, Ungārijā un Slovākijā), kur ekonomiskās attīstības līmenis ir līdzīgs. Baltijas valstīm ir ļoti maz iespēju konkurēt ar minētajām valstīm zemāku izmaksu ziņā, jo apjomīgi ietaupījumi šeit ir visai ierobežoti, attālums līdz Rietumeiropai ir lielāks un atsevišķās uzņēmējdarbības jomās trūkst konkurences. Šajā kontekstā jānorāda, ka Polija Baltijas valstīm ir kā Vācija Ziemeļvalstīm: cenas Ziemeļvalstīs ir par 20–40 % augstākas nekā Vācijā, savukārt Baltijas valstīs tās ir par 20–40 % augstākas nekā Polijā. Tādēļ, lai varētu konkurēt ar Višegrādas grupas valstīm, Baltijas valstīm ir vairāk jāattīsta nozares, kas rada pievienoto vērtību, un tās vairs nedrīkst paļauties uz zemu izmaksu valsts statusu. Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un programmēšanas nozare (IKT) ir strauji augoša visās trīs Baltijas valstīs, kas vieš zināmas cerības, taču sajūtas kopumā ir visai pretrunīgas, jo ieguldījumi pētniecībā un izstrādē ir ierobežoti un paļaušanās uz zema tehnoloģiskā līmeņa eksportu joprojām ir spēcīga,” skaidro Žīgimants Mauricas, Nordea Galvenais ekonomikas eksperts Baltijas valstīs.
Valdības reformas veicinās ekonomikas izaugsmi Latvijā
“Latvijai ir izdevies sabalansēt valsts finanses, neskatoties uz ne visai iepriecinošiem ekonomikas izaugsmes rādītājiem. Zemās naftas cenas un pakalpojumu eksporta rādītāju uzlabošanās (IKT pakalpojumu eksports palielinājās par 30 %) ir palīdzējusi novērst tekošā konta deficītu 2016. gadā. Tas Latvijai ļāvis kļūt par bezdeficīta ekonomiku, taču šāda situācija nebūs ilgstoša, jo valdība aizvien lielāku uzmanību pievērš ekonomikas izaugsmes stimulēšanai. Finanšu ministrija šogad ir nākusi klajā ar vispusīgu nodokļu sistēmas reformu, kuras mērķis ir samazināt nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem un uzlabot uzņēmēju konkurētspēju. Tas varētu būt atbalsts straujākai ekonomiskajai izaugsmei tuvākajos 3-5 gados. Kopumā Nordea banka prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmi 3 % apmērā 2017. un 2,8% 2018. gadā, taču bezdeficīta ekonomikas statuss varētu tikt zaudēts,” ekonomisko situāciju skaidro Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists Latvijā.
Piezīme: Izceltas ir prognozes, kas ir atjauninātas salīdzinājumā ar 2016. gada decembra prognozēm.
Tiešsaistes semināra video ierakstu var noskatīties saitē šeit.
Edgars Žilde, Nordea bankas Komunikācijas projektu vadītājs, tālr.: 6 700 5434, mob.: 28 452 975, edgars.zilde@nordea.com