2017. gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgu periodu preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 13,3%, savukārt importa – par 18,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.
Nordea bankas ekonomists Gints Belēvičs:
„Gada sākuma apstrādes rūpniecības dati liecināja, ka arī preču eksportā gads varētu būt iesācies labi. Pēc statistikas pārvaldes publicētajiem operatīvajiem datiem tā arī ir noticis. Tik strauju apgrozījuma kāpumu preču eksportā Latvija pēdējā laikā nav pieredzējusi, bet jāņem vērā, ka aizvadītā gada janvāris bija sliktākais eksporta mēnesis pēdējo trīs gadu laikā, tādējādi šogad izaugsmei bija pateicīga bāze. Sliktā ziņa gan ir, ka imports ir audzis vēl straujāk – par 18,5%, kas ir pasliktinājis ārējās tirdzniecības bilanci.
Ņemot vērā aizvadītā gada sākuma straujo kritumu naftas produktu cenās, varēja prognozēt, ka šogad importa apjoms palielināsies uz pieaugošās cenas rēķina, taču pārsteidzošā kārtā tas nav noticis – minerālie kurināmie, nafta un tās pārstrādes produkti importēti par 6% mazāk kā janvārī pirms gada. Tas liek domāt, ka importa pieauguma galvenie cēloņi slēpjas citur.
Preču eksportā dominē kokapstrādes produkcija, kas ierasti ir eksporta lielākā nozare. Tur apgrozījuma kāpums gada griezumā sasniedzis 16,6%. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports mazliet piebremzējies, taču tā kā šeit lielu daļu apgrozījuma veido re-eksports, tad lielu uzmanību ikmēneša datiem nav vērts pievērst.
Ņemot vērā Eiropas Savienības tirgus atgūšanos un nelielu, bet tomēr pieprasījuma kāpumu, sagaidāms, ka 2017. gads paies kopumā mērenā preču eksporta izaugsmes zīmē. Tā kā aizvadītā gada pirmie četri mēneši eksporta izaugsmē bija ļoti vāji, visticamāk arī tuvākajā laikā eksportētāji mūs priecēs ar būtiskiem ikmēneša apjomu kāpumiem.
Kopumā Nordea prognozē, ka 2017. gadā eksporta izaugsme varētu būt 3–4% robežās.”