Biežāk uzdotie jautājumi par CRS un FATCA

Kas ir CRS?

CRS (Common Reporting Standard) ir starptautisks standarts, kas nosaka kārtību, kādā notiek informācija apmaiņa par finanšu kontiem. Šis standarts nosaka finanšu organizāciju pienākumu identificēt finanšu kontus, kas atrodas tādu klientu turējumā, kuru nodokļu rezidences vieta ir citā valstī vai jurisdikcijā nekā attiecīgās finanšu organizācijas valsts vai jurisdikcija. CRS mērķis ir apkarot starptautiska mēroga izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
CRS stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Sākot no šī datuma visām finanšu iestādēm:

jāidentificē jaunu klientu, fizisku peronu un uzņēmumu, nodokļu maksātāja rezidence (ieskaitot klientus, kas ir tikai iekšzemes nodokļu maksātāji);
jāpārskata esošo kontu turētāju informācija, lai identificētu klientus, kuru nodokļu rezidence nav bankas valsts (beigu datums 2018. gada 31. decembris);
jāidentificē noteiktu korporatīvo klientu faktiskie īpašnieki un patiesie labuma guvēji, kuru nodokļu rezidences vieta nav bankas valsts;
jāziņo vietējai nodokļu administrācijai par klientiem, kuru nodokļu rezidences valsts nav bankas valsts.

CRS prasību pamatā ir FATCA prasības, bet CRS būtiskos aspektos arī atšķiras no FATCA. Galvenā atšķirība ir tāda, ka CRS aptver daudzas valstis un klientus, turpretī FATCA attiecas tikai uz ASV un kontu turētājiem, kuru nodokļu rezidences vieta ir ASV.

CRS prasības tiek piemērotas visās ES dalībvalstīs, un tās ir noslēgušas līgumu par automātisku finanšu informācijas apmaiņu APK II direktīva).

Uz kādām personām attiecas CRS?

CRS attiecas uz fiziskām personām un uzņēmumiem, kuru nodokļu rezidences vieta nav bankas valsts un kuram ir CRS darbības sfērā ietilpstošs finanšu produkts.

Ko nozīmē jēdziens „nodokļu rezidence”?

Jēdziens „nodokļu rezidence” nozīmē, ka saskaņā ar noteiktas valsts normatīvajiem aktiem personas rezidence attiecībā uz nodokļu regulējumu ir attiecīgajā valstī.

Uzņēmumi

Parasti uzņēmums ir nodokļu rezidents kādā jurisdikcijā, ja saskaņā ar šīs jurisdikcijas tiesību aktiem tas maksā nodokļus vai tam jāmaksā nodokļi, kam par pamatu ir juridiskā adrese, rezidence, faktiskās vadības atrašanās vieta vai reģistrācijas vieta vai cits līdzīga rakstura kritērijs.

Uzņēmumu filiāles
Uzņēmuma filiāles nodokļu rezidences vieta parasti ir tikai uzņēmuma, kuram tā pieder, nodokļu rezidences valstī. Piemēram, Dānijas uzņēmuma Zviedrijas filiāles nodokļu rezidences vieta parasti ir tikai Dānijā.

Kad uzņēmums ir citas valsts nodokļu rezidents?
Citu valstu tiesību akti paredz nosacījumus, pēc kādiem uzņēmums uzskatāms par nodokļu rezidentu. Tie nosaka dažādus piederības veidus valstij, kas saskaņā ar iekšzemes nodokļu likumiem ir uzskatāmi par pamatu vispārējai aplikšanai ar nodokli (pilnīgas nodokļu saistības).

Fiziskas personas

Parasti nodokļu rezidences vieta ir valsts, kurā jūs dzīvojat. Īpašu apstākļu dēļ (mācības vai darbs ārzemēs, ilgstoša ceļošana) jūsu rezidences vieta var būt citur, vai arī jūs varat būt rezidents vairākās valstīs vienlaicīgi.

Kad fiziska persona ir citas valsts nodokļu rezidents?
Parasti nodokļu rezidences vieta atbilst pastāvīgajai dzīvesvietai vai līdzīgam kritērijam. Tomēr katrai valstij ir savs noteikumu kopums, kas nosaka nodokļu rezidences vietu.
Plašāku informāciju par konkrētas jurisdikcijas normatīvajiem aktiem, kas nosaka nodokļu maksātāja dzīves vietu, skatiet OECD automātiskās apmaiņas portālā saitē.
Ja rodas jautājumi par nodokļu maksātāja dzīvesvietas noteikšanu, vērsieties pie nodokļu konsultanta vai vietējās nodokļu administrācijas.

Kā CRS ietekmēs finanšu pakalpojumu nozari?

Bankām un citām finanšu iestādēm, piemēram, vērtspapīru tirdzniecības iestādēm, fondu pārvaldības sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām un dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, ir pienākums identificēt visus klientus saskaņā ar CRS prasībām un sniegt nodokļu administrācijai informāciju par klientiem un to finanšu līdzekļiem.

Kā Luminor darbojas CRS ietvaros?

Informācijas apmaiņas standarts (CRS) tāpat kā FATCA prasības ir daļa no vispārējām “Zini savu klientu” pārbaudes procedūrām. Luminor uzdos jautājumus par nodokļu rezidenci un attiecīgo nodokļa maksātāja numuru, piemēram, brīdī, kad tiek atvērts konts, veikti finanšu līdzekļu ieguldījumi vai nomaksātas vai kreditētas dzīvības apdrošināšanas plānos/līgumos norādītas summas.

Pēc sniegtajām atbildēm Luminor var identificēt klientus, par kuriem ir jāziņo Valsts ieņēmumu dienestam.

Kā ir jārīkojas klientam, kuram ir pienākums maksāt nodokļus citā valstī, kas nav bankas valsts, attiecībās ar banku?

Klientam ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem, ko uzdod banka/citas finanšu iestādes. Ja klientam ir pienākums nomaksāt nodokļus vienā vai vairākās valstīs, kas nav bankas valsts, banka var lūgt aizpildīt pašapliecinājuma veidlapu. Šajā veidlapā klientam jānorāda nodokļu rezidences vieta un nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs.

Kas notiek, ja klients atsakās sniegt atbildes uz bankas/finanšu iestādes uzdotajiem jautājumiem saistībā ar klienta nodokļu rezidences vietu/nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru un/vai klients neiesniedz bankai pieprasītos dokumentus?

Ja klients nesniedz atbildes uz jautājumiem un pēc pieprasījuma neiesniedz pilnībā aizpildītu pašapliecinājuma veidlapu, bankai var būt pienākums informēt nodokļu administrāciju, ka klienta nodokļu rezidences vieta ir cita valsts, kas nav bankas valsts.

Kas notiek, ja klients sniedz nepareizu/nepatiesu informāciju?

Ja klients pēc brīvas gribas (apzināti) pašapliecinājuma veidlapā uzrāda nepatiesus datus vai izlaiž datus, dažās valstīs par to var piespriest sodu vai ieslodzījumu.

Kas ir nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs?

Ar jēdzienu „nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs” apzīmē unikālu burtu vai ciparu kopumu, ko jurisdikcijā piešķir fiziskai personai vai uzņēmumam nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Kas jādara klientam, ja tas norāda, ka viņam/viņai nav nodokļa maksātāja reģistrācijas numura?

Dažās jurisdikcijās nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs netiek piešķirts. Tādā gadījumā klientam šis fakts jānorāda. Tomēr vairumā valstu nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs tiek piešķirts, un tādā gadījumā klientam šis numurs jāuzrāda. Ņemiet vērā, ka noteiktās situācijās klientam var nebūt nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs, un tādā gadījumā klientam jāpiesakās šī numura saņemšanai saskaņā ar attiecīgās valsts prasībām. Plašāka informācija par jurisdikcijām raksturīgajiem nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru formātiem ir pieejama OECD saitē.

Kā atšķiras „Dodd-Frank”, FATCA un CRS prasības?

„Dodd-Frank” („ASV ierobežojumi”)
Noteicošā ir rezidence/uzturēšanās vieta ASV. Tātad šīs prasības atšķiras no FATCA (kur svarīga ir arī ASV pilsonība).

FATCA
Ja klienta nodokļu rezidences vieta ir ASV, t.i., viņš ir ASV pilsonis vai viņam/viņai ir „Zaļā karte”, uz viņu attiecas FATCA prasības (valsts tiesību akti, ar kuru palīdzību īsteno FATCA). Saskaņā ar šīm prasībām klientam jāiesniedz pašapliecinājuma veidlapa, nodokļa maksātāja reģistrācijas numurs utt. Plašāka informācija par FATCA ir pieejama www.luminor.lv. FATCA attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

CRS
Likums attiecas uz klientiem, kuru nodokļu rezidences vieta nav bankas valsts. CRS attiecas uz fiziskām un juridiskām personām.

Kādu klienta informāciju Luminor uzrādīs saistībā ar CRS?

Katru gadu Luminor sniegs tālāk minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam:

Depozītu kontu, pārvaldījumā esošu kontu, apdrošināšanas un fondu kontu bilance/vērtība;
Informācija par procentiem, dividendēm un citiem ienākumiem;
Bruto ieņēmumi un bruto summas (piemēram, par vērtspapīru un pamatkapitāla un/vai fondu pārdošanu) un vērtspapīru dzēšanas maksājumi.

Luminor ir pienākums ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par pasīvo uzņēmumu, kas nav finanšu iestāde, patiesiem labuma guvējiem/kontrolējošām personām, kuru nodokļu rezidences ir ārpus Latvijas Republikas.

Vai CRS standartā ir noteikti informācijas uzrādīšanas izņēmumi attiecībā uz kontiem/produktiem?

Tālāk ir norādīti izņēmuma konti (par tiem nav jāziņo):

Ar pensijām saistīta apdrošināšana un pensiju uzkrājumu konti, kas atbilst noteiktām prasībām
Darījuma konti
Publiski kotētas sabiedrības vai ar šādām sabiedrībām saistīti uzņēmumi

Kas jādara klientam, ja klients nav deklarējis nodokļus savā nodokļu rezidences vietā?

Ja klients, kuram ir pienākums iesniegt nodokļu deklarāciju savā nodokļu rezidences vietā, nav to izdarījis, tad nodokļu deklarācija ir jāiesniedz vēlāk.

Ja persona brīvprātīgi iesniedz nodokļu deklarāciju a posteriori (labojumu iesniegšanas kārtībā), soda apmērs parasti ir mazāks, nekā gadījumos, kad nodokļu administrācija atklāj, ka nodokļu deklarācija nav iesniegta un nodokļi nav samaksāti.

Dažos gadījumos var piemērot nodokļu atlaides attiecībā uz citu valstu ienākuma nodokli. Tas ir atkarīgs no tā, vai starp attiecīgajām valstīm ir noslēgts līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

Mēs iesakām klientam vērsties pie nodokļu konsultanta, ja nepieciešama palīdzība labojumu izdarīšanā nodokļu deklarācijā vai rodas jautājumi par šo procedūru. Mēs iesakām kādu no pazīstamajām auditorfirmām (PwC, EY, Deloitte, KPMG), jo tām parasti ir kontakti visās valstīs, un tās var risināt jebkuru jautājumu, kas rodas sakarā ar nodokļu saistībām citā valstī.

Kā FATCA un CRS prasību izpilde ietekmēs uzņēmumus, kas nav nodokļu rezidenti citās valstīs?

Ja esiet patiesā labuma guvējs (kontrolējošā persona) un jūsu uzņēmumam ir noteikta saimnieciskā darbība (ja jūsu uzņēmums ir tā sauktais pasīvais „nefinanšu uzņēmums” – uzņēmums ar pasīviem ienākumiem), Luminor Banka var pieprasīt no Jums papildus informāciju sakarā ar FATCA un CRS prasībām (skatīt zemāk pasīvu un aktīvu „nefinanšu uzņēmumu” definīcijas).

Kas ir „aktīvs nefinanšu uzņēmums”?

Uzņēmums (kas nav finanšu institūcija) ir uzskatāms par aktīvu, ja:
1) 50% vai lielāku daļu tā ienākumu veido ienākumi no preču un pakalpojumu pārdošanas un
2) vairāk nekā 50% aktīvu attiecas uz uzņēmējdarbību, kas ir saistīta ar preču un pakalpojumu pārdošanu.

Aktīvs uzņēmums, piemēram, ir:

tāds, kura ieņēmumus vairāk nekā 50% apmērā veido preču un/vai pakalpojumu ražošana un/vai pārdošana;
publiski kotēts uzņēmums vai ar šādu uzņēmumu saistīts uzņēmums (filiāle/kontrolē esošs uzņēmums);
valsts uzņēmumi/vienības un starptautiskas organizācijas un kompānijas, kas ekskluzīvi pieder šādiem uzņēmumiem.

Kas ir pasīvs „nefinanšu uzņēmums”?

Uzņēmums (kas nav finanšu institūcija) ir uzskatāms par pasīvu, ja:
1) vairāk par 50% tā ienākumu ir pasīvi vai
2) vairāk par 50% aktīvu tiek ģenerēti no pasīvajiem ienākumiem.

Pasīvie ienākumi var būt, piemēram, dividendes un procentu ieņēmumi. Tā var būt arī īres maksa un autoratlīdzība, ja uzņēmumam nav darbinieku. Tāpat tā var būt mūža rente (parasti saistīta ar dzīvības apdrošināšanu), kapitāla pieaugums/peļņa no aktīvu/īpašuma pārdošanas, kas var radīt pasīvos ienākumus, noteikti apdrošināšanas ienākumi vai maksājumi/izpirkums.

Kas ir „finanšu institūcija”?

Finanšu institūcija ir depozitārija iestāde (parasti depozītu kontu pārvaldītāja), finanšu pārvaldības uzņēmumi (pārvalda klientu kontus), investīciju kompānijas (parasti investīciju fondi) vai apdrošināšanas kompānijas, kas piedāvā noguldījumu produktus, tādus kā uzkrājošā apdrošināšana.

Kas ir „faktiskie īpašnieki (patiesie labuma guvēji), kuru kontrolē darbojas uzņēmums”?

Faktiskais īpašnieks(patiesais labuma guvējs)/persona, kuras kontrolē darbojas uzņēmums, ir fiziska persona, kam ir kontrole pār uzņēmumu. Šajā izpratnē kontrole nozīmē, ka fiziskas personas tiešā vai netiešā īpašumā ir vairāk nekā 25 % uzņēmuma finanšu līdzekļu.

Kādas darbības jāveic pasīvam nefinanšu uzņēmumam?

Pasīvam nefinanšu uzņēmumam jānorāda, vai tam ir faktiskais īpašnieks (patiesais labuma guvējs), kura rezidences valsts nav bankas valsts.
Ja uzņēmumam ir faktiskais īpašnieks (patiesais labuma guvējs), kura nodokļu rezidences vieta ir valstī, kas nav bankas valsts, Luminor pienākums ir ziņot par šādu juridisku personu un ieguvuma īpašnieku nodokļu administrācijai.