Patērētāju apetīte uzlabojas, taču joprojām mērena

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš par mazumtirdzniecību 2018. gada martā

Vismaz vēl martā Latvijas patērētājiem finanšu un tranzīta pakalpojumu eksportētāju bēdas bija dziļi vienaldzīgas. Mazumtirdzniecība martā gada griezumā auga par 6,5%, kas ir vairāk par šī gada 1. ceturkšņa un arī pērnā gada vidējo rādītāju.

Pārtikas un dzērienu tirdzniecībā noticis trešais straujākais kāpums (+6,8%) gada griezumā kopš 2014. gada aprīļa. Šo rādītāju joprojām spēcīgi ietekmē tirdzniecība specializētajos veikalos, kuros daudz alkohola pērk ārzemnieki, tā martā bija kāpusi par 36,3%, kas gan vairs nav +93,2% pērn decembrī. Tirdzniecība nespecializētajos veikalos, kas ir tipiskākā pārtikas pirkšanas vieta, ir augusi par 4,8%, kas ir straujākais kāpums vairāk nekā trīs gadu laikā. Daļu no pārtikas pārdošanas kāpuma varētu izskaidrot gatavošanās Lieldienu svinībām, tās šogad bija aprīļa pašā sākumā, nevis vidū, ka pērn.

Arī nepārtikas preču tirdzniecība augusi līdzīgā tempā, par 6,4%, bet tas nav nekas neparasts – ir likumsakarīgi, ka strauja ienākumu kāpuma periodā ne pirmās nepieciešamības preču pārdošana aug straujāk. Jau devīto mēnesi pēc kārtas ar divciparu skaitli aug metālizstrādājumu, krāsu un stikla, tātad būvmateriālu tirdzniecība. Acīmredzot pāri Latvijai veļas ne tikai lielās celtniecības, bet arī maza mēroga “pašdarbības” bums. Pārdošanas apjoms šajā segmentā vairs tikai par 2,4% atpaliek no nekustamo īpašumu burbuļa ēras augstākā punkta 2008. gada februārī. Turpretim jau pusgadu vērojams kritums pasta un interneta tirdzniecības statistikā. Varbūt daļa internetveikalu darbības izslīdējusi ārpus statistiķu uzmanības loka, varbūt pircēji atgriezušies tradicionālajos veikalos, par ko varētu liecināt veselīgais apģērbu un apavu tirdzniecības pieaugums šajā periodā kopumā.

Mazumtirdzniecībai un patēriņam vispār ir un turpmākajos mēnešos būs liela nozīme, stabilizējot ekonomikas izaugsmi, pretdarbojoties negatīvajai ietekmei, ko rada un radīs finanšu pakalpojumu eksporta krasā samazināšanās, kā arī mērenākā, taču noturīgā tranzītbiznesa plūsmu apsīkšana. Patērētāju labklājība, protams, ir galu galā atkarīga no Latvijas uzņēmumu sekmēm eksportā, kas kopumā joprojām nav sliktas, par spīti atsevišķu nozaru nepatikšanām. Rūpniecība, tūrisms, IT pakalpojumu eksports attīstās labi.

Priekšnosacījumi patēriņa kāpumam kopumā ir, lai arī prognozes nav spīdošas. Patērētāju noskaņojums janvārī sasniedza otru visu laiku augstāko punktu. Kopš tā brīža tas ir samazinājies, taču paliek virs vēsturiski vidējā. Mājsaimniecību finansiālās situācijas izmaiņu pašvērtējums par aizvadītajiem 12 mēnešiem ir pozitīvs, kas latviešiem ir ļoti neparasti, vēsturiski indekss ir svārstījis starp -64 un +9. Saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, janvārī un februārī mājsaimniecību noguldījumi vidēji gada griezumā pieauga par 7,8%, kas ir ļoti līdzīgi vidējam kāpumam pērn (8,2%), tātad cilvēkiem nauda ir.

Arī ģimeņu prognozes par savas finansiālās situācijas izmaiņām nākamā gada laikā ir diezgan labvēlīgas. Taču šis optimisms joprojām nepārvēršas vēlmē veikt lielus pirkumus, šis indekss ir zem vēsturiski vidējā. Acīmredzot tāpēc mazumtirdzniecības uzņēmumu noskaņojums aizvadītā gada laikā svārstījies ļoti šaurā diapazonā ap vēsturiski vidējo punktu. Uzņēmumi šajā nozarē jūtas ne īsti labi, ne īsti slikti.

Pēteris Strautiņš
Ekonomists
peteris.strautins@luminorgroup.com