Inflācijai vēl piemīt mērenības tikums

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš par patēriņa cenu izmaiņām 2018. gada janvārī

2018. gads ir sācies ar negaidīti mērenu inflāciju, vidējais cenu līmenis janvārī bija par 2% augstāks nekā pirms gada, bet tas nemainījās salīdzinājumā ar pērno decembri. Lielā mērā tas ir augstā eiro kursa un pasaules izejvielu tirgus notikumu nopelns, spītējot nodokļu politikas izmaiņu kopumā cenas ceļošajai ietekmei.

Bloomberg izejvielu indekss eiro izteiksmē šobrīd ir tikai 6% virs šī gadsimta zemākā punkta 2016. gada martā, bet tas ir par 6,4% zemāks nekā vidēji pērn. Šajā indeksā nav ietvertas pērn Latvijā lielu jezgu sacēlušās piena produktu cenas, bet aptuvenu priekšstatu par pasaules izejvielu tirgu ietekmi tas sniedz.

Izmaiņas atsevišķu produktu cenās: lētāki apavi un tīrīšanas līdzekļi

Pārtikas cenu kopējā groza gada inflācija ir samazinājusies no 7,3% pērn augustā līdz 2,2% jaunākajos datos. Ir produkti, kuriem cenas veikalos krīt, piemēram, cukuram gada laikā pat par 33.5%. Par spīti akcīzes palielināšanai, degvielas cenu gada inflācija mēneša laikā samazinājās no 4.8% līdz 4.3%. Notikumi dažās kategorijās rada sajūtu, ka notiek cenu kari piegādātāju starpā. Piemēram, pasaules lielajā kopainā nekas nav tik ļoti mainījies, lai mājokļu tīrīšanas līdzekļi gada laikā kļūtu par 6.7% lētāki. Kopš 2016. gada augusta gandrīz nepārtraukti samazinās apavu cenas. Gan apavu, gan apģērbu cenas šī gada janvārī bija apmēram par piektdaļu zemākas nekā šo preču cenu augstākajā punktā iepriekšējā desmitgadē (salīdzinot ar attiecīgi 2004. un 2007. gada janvāri, tādējādi izslēdzot sezonalitātes efektu). Tas skaidrojams gan ar pieaugošu konkurenci tirgotāju starpā, gan uz masu produktu ražotāju pārvietošanos uz arvien zemāku izmaksu valstīm.

Cenu līmenis augs

Turpmākajos mēnešos cenu līmenis augs gan sezonālu faktoru, gan pieaugošā algu kāpuma radīto izmaksu dēļ. Taču, tā kā cenas strauji palielinājās arī pērnā gada sākumā, martā pat par 0,9%, gada inflācija kādu laiku turēsies tuvu pašreizējam līmenim. Gada inflācijas līmenis varētu sākt palielināties no maija. Pakalpojumu cenu inflācija gadu mijā jau ir pieaugusi no 2,6% decembrī līdz 3,3% janvārī. Pagaidām glābiņš ir preču cenu inflācijas mērenība, tā janvārī pieauga tikai par 1,5%, kas ir lēnākais temps kopš 2016. gada novembra. Šī gada vidējā patēriņa cenu inflācija būs ap 3%.

Šis gads Latvijas ekonomikai būs sekmīgs, bet iedzīvotāju lielākajai daļai – patīkams, domājot par personiskās labklājības izmaiņām. Taču ekonomikā nav ziņu, kas būtu tikai labas vai tikai sliktas. Spiediens uz resursiem pastiprinās. Algu kāpums paātrināsies, neizbēgami liekot celt cenas, jo īpaši pakalpojumu cenas. Šobrīd to vidējās cenas Latvijā tikai nedaudz pārsniedz pusi no vidējā līmeņa ES, kas nav ilgtspējīga situācija.

Pozitīvs iedzīvotāju noskaņojums mijas ar inflācijas bažām

To, ka inflācijas līmenis šogad būs augšupejošs, liek domāt arī patērētāju un uzņēmumu noskaņojuma indeksi un to komponentes. Pārlūkojot to līkņu kopainu, rodas iespaids, ka liela daļa mūsu valsts iedzīvotāju 1. janvārī pamodušies ar sajūtu, ka viņu dzīvē un pasaulē kaut kas ir mainījies. Patērētāju noskaņojums janvārī gandrīz sasniedzis visu laiku augstāko līmeni, no tā atpaliekot par diviem punktiem +/-100 punktu skalā, citiem vārdiem, gandrīz necik. Vērtējumi par ienākumu kāpumu un darba atrašanas iespējām uzlabojas.

No otras puses, aug inflācijas gaidas. Rūpniecības uzņēmumu aptaujas cenu gaidu komponente lēcienveidīgi augusi, par 7,1 punktu, kas ir daudz. Tā nav Eiropas mēroga parādība – eirozonā šis indekss ir pat nedaudz samazinājies. Par 3,9 punktiem augušas arī mazumtirgotāju cenu izmaiņu gaidas. No uzņēmēju viedokļa šādi vērtējumi ir drīzāk cerību signāls. Turpretim patērētājiem tās ir bažas. Viņu vērtējums par cenu kāpumu nākamajos 12 mēnešos janvārī kāpa par 7,7 punktiem, kas ir nozīmīgi. Šajā ziņā gan tik daudz neatšķiramies no Eiropas vidējiem parametriem – ES vidēji šis vērtējums kāpa par 3.4 punktiem.

Inflācijas bažas atbalsojas arī finanšu tirgos pasaulē. Pat visniecīgākie signāli par iespējamu cenu kāpuma paātrināšanos spēj radīt panikas viļņus finanšu tirgos, kā tas noticis pēdējās pusotras nedēļas laikā. Ekonomika nevar augt bezgalīgi, inflācijas priekšvēstneši par to signalizē, centrālajām bankām būs jārīkojas, ceļot likmes. No vienas puses, strauja izaugsme investoriem patīk, taču, kad ekonomika sāk atdurties pret resursu pieejamības robežām un sākt augt cenas, apkārt redz daudz baiļpilnu seju.

Pēteris Strautiņš 
Ekonomists
peteris.strautins@luminorgroup.com

Mediju kontaktiem: Lita Juberte-Krūmiņa