Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Ārkārtas situācijas laikā 40% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka viņu finansiālais stāvoklis nav pietiekami labs, lai pārvarētu krīzi, liecina Luminor aptauja. Tajā pašā laikā 27% iedzīvotāju nav uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem un viņi neplāno sākt tos veidot.
Kaimiņvalstīs finansiāli nedroši ārkārtas situācijā jutušies 42% Lietuvas un 31% Igaunijas iedzīvotāju. Tikai 24% Latvijas iedzīvotāju un 23% Lietuvas iedzīvotāju bija pārliecība par to, ka viņu finansiālais stāvoklis ir pietiekami labs, lai pārvarētu Covid-19 izraisītās grūtības. Bet Igaunijā situācija ir labāka – tur apmēram viena trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju ārkārtas situācijas laikā jutušies finansiāli droši.
Pēdējo mēnešu laikā mainījušies arī iedzīvotāju nākotnes plāni saistībā ar uzkrājumiem: 26% Latvijas iedzīvotāju apgalvoja, ka krīzes ietekmē viņi sāks veidot uzkrājumus vai uzkrās vairāk nekā iepriekš, tikmēr Lietuvā to apņēmies 21% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 30%.
Luminor pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska skaidro, ka finansiālās drošības sajūta ir cieši saistīta ar cilvēku izveidotajiem uzkrājumiem, un to pierāda arī aptaujas dati: „Loģika ir vienkārša – jo labāk cilvēki ir sagatavojušies neparedzētiem gadījumiem, kāda bija arī tikko piedzīvotā ārkārtas situācija, jo lielāka ir pārliecība par to, ka viņi finansiālā ziņā spēs pārvarēt šo nestabilo laiku. Tas varētu šķist pašsaprotami, taču, analizējot aptaujas datus, redzam, ka tikai 15% no tiem, kas atzina, ka Covid-19 dēļ jūtas finansiāli nedroši, plāno sākt veidot uzkrājumus, bet 38% joprojām neplāno iekrāt līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.”
Tikmēr tie iedzīvotāji, kas uzskata, ka viņu finansiālā situācija ir pietiekami laba, arī nākotnē plāno turpināt veidot uzkrājumus – puse no viņiem iekrās tikpat daudz, cik līdz šim, bet 13% plāno palielināt uzkrājumus.
Papildu informācija: Inese Kronberga