Pandēmija kā ekonomikas kaitnieks un treneris

Par IKP izmaiņām 2020. gada 4. ceturksnī un gadā kopumā

Pagājušajā gadā Latvijas ekonomika kļuva par 3,6 % mazāka nekā pirms gada, un tas bija pirmais IKP kritums desmit gadu laikā. Kopprodukts gada griezumā par 1,5 % samazinājās arī 4. ceturksnī, tomēr pret 3. ceturksni pieauga par 1,1 %. 

Diemžēl šobrīd, 2021. gada sākumā, ekonomika sper vēl vienu soli uz leju, lai sabiedrība varētu sevi sargāt no koronavīrusa draudiem. Ja vien neīstenosies kāds īpaši tumšs scenārijs, tad jau 2. ceturksnī sāksies ceļš augšup. Tas sāksies kā saspiestas atsperes iztaisnošanās – patēriņa un eksporta atjaunošanās pandēmijas pārvarēšanas periodā, kas turpināsies kā sabiedriskā un privātā sektora investīciju bums, kas ilgs vairākus gadus, un var pacelt Latvijas ekonomiku kvalitatīvi augstākā līmenī. 

Taču 2021. gads vēl būs ļoti sarežģīts. Neviens nevar precīzi paredzēt, kad un kā būs iespējams mazināt epidemioloģiskos ierobežojumus. Ir pamats gaidīt, ka jau 2. ceturkšņa laikā sāksies to mazināšana, kas būs pietiekama, lai jūtami veicinātu patēriņu. Gada otrajā pusē pakāpeniski tuvosimies normālai dzīvei, var cerēt, ka rudenī vēl spēkā esošie ierobežojumi, ja tādi būs (piemēram, masu pasākumiem), nebūs saimniecisko dzīvi izšķiroši ietekmējoši. 

Līdzās sanitāro risku klātbūtnei ekonomikas attīstību šogad ietekmēs vīrusa komplikācijas biznesa pasaulē. Daudziem pakalpojumu uzņēmumiem ir plānāki banku konti, pasaulē izklīduši darbinieki, zaudēts klientu loks. Taču citi uzņēmumi ir apguvuši jaunas pārdošanas prasmes un tehniskos kanālus, vēl citi ir ieguldījuši jaudu kāpināšanā. Par spīti IKP sarukumam ieguldījumi pamatlīdzekļos pērn pat ir nedaudz auguši. Preču eksports pagājušā gadā pieauga, daudziem uzņēmumiem bija jāsaspringst, lai apmierinātu pieprasījumu. Tātad pandēmija vienlaikus ir bijusi gan kā parazīts, kas atņem spēkus, gan kā ekonomikas treneris.  

Covid pārslimojušie cilvēki kādu brīdi jūtas vāji, bet viņu imūnsistēma ir kļuvusi gudrāka. Arī pandēmijas ilglaicīgā ietekme uz ekonomiku būs ļoti daudzšķautņaina. Taču tūlītējā ietekme neapšaubāmi ir negatīva. Ļoti iespējams, ka 2021. gada IKP paliks zem 2019. gada līmeņa, attiecībā pret 2020. gadu pieaugot vien par pāris procentiem, par spīti straujiem uzlabojumiem ceturkšņu griezumā, sākot no 2.ceturkšņa. Taču turpmākajos gados varam cerēt uz ļoti strauju attīstību, kas kādu laiku varētu pārsniegt 6 %. 

2020. gada nozaru temperatūras karte šobrīd vairs nerada pārsteigumus. Visvairāk, par 38,1 % samazinājās pievienotā vērtība izmitināšanā un ēdināšanā, arī mākslas, izklaides un atpūtas nozares zaudēja vairāk nekā ceturtdaļu (26,6 %) no darbības apjoma. Par tālāku nākotni šīs nozares var daudz neuztraukties – ceļoties labklājībai, to apgrozījums nākotnē augs vēl straujāk par IKP. Nākamajā visvairāk cietušajā nozarē transportā (-14,9 %) daļa zaudējumu būs paliekoša, jo tranzīts iepriekšējā līmenī neatjaunosies. Pārsteidzoša var šķist informācijas un sakaru pakalpojumu lejupslīde par 6,2 %, taču jāņem vērā, ka tās apgrozījumu veido arī sakaru pakalpojumi tūristiem. Ievērojami, par 5,7 %, saruka pievienotā vērtība arī finanšu pakalpojumos. Citas nozares ir cietušas krietni mazāk vai pat ir augušas. Visstraujāk, par 2,6 % auga būvniecība, līdzīgs bija medicīnas un sociālas aprūpes sniegums. 

Aplūkojot notikumu gaitu no izlietojuma puses, galvenais ekonomikas gremdētājs pērn bija privātais patēriņš, kas samazinājās par apaļiem 10 %. Tam pretēji prognozējami darbojās valsts patēriņš (+2,6 %), bet pārsteidzoši – investīcijas (+6,5 %), tai skaitā ieguldījumi pamatlīdzekļos pieauga par 0,2 %. Eksports samazinājās par 2,7 %, taču par šajā jomā strādājošajiem varētu teikt, ka viņi izdarīja visu, kas šajos apstākļos bija iespējams un vēl, kamēr patērētāju negatīvā reakcija varbūt bija pārspīlēta –  jo īpaši uz citu Baltijas valstu fona. 

Algota darba veicējus pērnā gada drāma ietekmēja ļoti dažādi, taču kopumā viņiem būtu grēks sūdzēties par likteni, bruto algu summa pat pieauga par 1,9 %. Kapitāla īpašnieki un pašnodarbinātie bija spiesti samierināties ar ienākumu kritumu apmēram par desmito daļu, to šobrīd var zināt tikai ļoti aptuveni. Tā mēdz notikt ekonomikas lejupslīdes laikos, izaugsmes periodā viņi zaudēto atgūs ar uzviju.