Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Gandrīz trešdaļa Baltijas valstu iedzīvotāju (28 %) pieņēmuši lēmumu iegādāties savu mājokli, jo vairs nevēlējās dzīvot ar vecākiem vai turpināt īrēt dzīvesvietu, liecina Luminor bankas aptaujas rezultāti. 16 % Latvijas iedzīvotāji kā svarīgus iemeslus minējuši arī labu brīdi nekustamā īpašuma iegādei un vēlmi iekārtot savu īpašumu atbilstoši savām vēlmēm un vajadzībām.
Lietuvā un Igaunijā labvēlīgu situāciju mājokļu tirgū izmanto nedaudz mazāk iedzīvotāju (10 %), savukārt brīvība mājokli iekārtot pēc saviem ieskatiem svarīgāka ir kaimiņiem – Lietuvā šādu atbildi snieguši 24 %, bet Igaunijā 21 % aptaujāto.
“Aptuveni puse Baltijas valstu iedzīvotāju īpašumu iegādājas vecuma posmā no 25-34 gadiem, taču aptauja liecina, ka igauņi ir gatavi mājokļa iegādei nedaudz agrāk, bet latvieši šo lēmumu atliek uz vēlāku laiku. Tas skaidrojams ar atšķirīgo ienākumu līmenis katrā valstī, jo Igaunijā vidējā neto alga ir visaugstākā, bet Latvijā – viszemākā, tādēļ igauņi var ātrāk sakrāt pirmajai iemaksai un citiem ar īpašuma iegādi saistītiem izdevumiem. Pēc 45 gadu sasniegšanas īpašumu iegādes apjoms būtiski samazinās, un šajā vecuma posmā jaunu dzīvesvietu iegādājas vairs tikai mazāk nekā 7 % Baltijas iedzīvotāju. Tas ir saprotami, jo daļa savu īpašumu jau ir nopirkuši, un jo tuvāk pirmspensijas vecumam, jo samazinās maksimālais pieļaujamais kredīta termiņš un ir sarežģītāk saņemt hipotekāro kredītu,” secina Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā Kaspars Lukačovs.
Gandrīz puse no aptaujātājiem nenožēlo mājokļa iegādi un arī šobrīd būtu izdarījuši tādu pašu izvēli – visapmierinātākie ir Igaunijas iedzīvotāji (49 %), kam seko Latvijas (42 %) un Lietuvas (39 %) rezidenti. Daļa aptaujāto tomēr atzīst, ka šobrīd visticamāk būtu rīkojušies citādi. 17 % Latvijas, 18 % Igaunijas un 21 % Lietuvas iedzīvotāju atzīst, ka būtu veikuši rūpīgāku īpašuma apsekošanu. Aptuveni desmitā daļa Baltijas iedzīvotāju secina, ka šobrīd veiktu rūpīgāku apkārtnes un infrastruktūras izpēti, dziļāk iepazītos ar nekustamā īpašuma tirgu un cenām, kā arī noskaidrotu dzīvesvietas tiesisko statusu.
“Salīdzinoši augstā apmierinātība ar mājokļa iegādi liecina, ka iedzīvotāji diezgan atbildīgi pieņem lēmumu par īpašuma iegādi un rūpīgi iepazīstas ar konkrētā īpašuma tehnisko stāvokli, komunālajiem maksājumiem, apkaimi un pakalpojumu pieejamību. Tā kā iegādājoties īpašumu liela daļa uzņemas kredītsaistības vai plāno dzīvesvietā pavadīt vairākus gadus vai pat visu dzīvi, tad sasteigta lēmuma pieņemšana noteikti netiek rekomendēta,” skaidro K. Lukačovs.