Aptauja: iedzīvotāji spētu atpazīt krāpnieciskus zvanus, taču teju puse neatpazīst viltus interneta veikalus

Vairums Latvijas iedzīvotāju spētu atpazīt personas datu un naudas izkrāpšanas mēģinājumu, saņemot krāpnieka telefona zvanu, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.* Tajā pašā laikā gandrīz pusei jeb 43 % iedzīvotāju pastāv risks iekrist krāpnieku shēmās, nespējot atpazīt viltus interneta veikalus no drošām iepirkšanās vietām interneta tīmeklī.

Kā apliecina aptauja, aptuveni katrs desmitais (8%) Latvijas iedzīvotājs kļūdaini uzskata, ka bankas pārstāvji klientam var zvanīt gan no Latvijā, gan ārzemēs reģistrēta telefona numura, bet vēl 15 % norāda, ka viņiem neliktos aizdomīgi, ja Latvijā strādājošas bankas pārstāvji uzsāktu telefona sarunu krievu valodā. Vienlaikus 97% Latvijas iedzīvotāju zina, ka bankas pārstāvji nevar lūgt klientam atklāt savu konta numuru un maksājuma kartes datus (kartes numuru un CVC kodu). Tāpat teju visi aptaujātie, saņemot telefona zvanu no viltus bankas pārstāvja, neatklātu savu interneta bankas pieejas paroli.
 
“Mūsu veiktā iedzīvotāju aptauja iezīmē pozitīvu tendenci - lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju spētu atšķirt bankas pārstāvja telefona zvanu no krāpniecības mēģinājuma. Tomēr, attīstoties digitālajām tehnoloģijām, arī krāpnieki kļūst aizvien radošāki, pielietojot arvien jaunus krāpniecības veidus. Vienlaikus, kad telefona zvana laikā saņemtā informācija skar paša finanses, ir grūti domāt kritiski, atpazīt krāpniecības mēģinājumu un izbeigt sarunu. Visbiežāk krāpnieku nagos iekrīt krievu valodā runājošie un vecāka gadagājuma cilvēki un joprojām ik dienu krāpniekiem izdodas apkrāpt arvien jaunus Latvijas iedzīvotājus. Kā liecina dati, šogad līdz oktobra beigām četru Latvijas lielāko komercbanku klientiem izkrāpto līdzekļu apmērs ir sasniedzis 9,4 milj. eiro, kas ir ievērojami vairāk, salīdzinot ar šo pašu laika periodu pagājušajā gadā. Arī mūsu veiktā aptauja apliecina, ka katrs desmitais iedzīvotājs joprojām nezina, ka Latvijā reģistrētas bankas pārstāvji var zvanīt tikai no Latvijā reģistrēta numura un uzsākt sarunu tikai valsts valodā,” norāda Luminor krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits. 
 
Pieaugot iedzīvotāju paradumiem iepirkties internetā, savu darbību turpina attīstīt arī viltus interneta veikali. Aptauja liecina, ka  43% iedzīvotāju uzskata, ka interneta veikalos, kuru adrese sākas ar http, iepirkties ir droši. Kā norāda bankas eksperts, tad šāds apgalvojums ir nepatiess.
 
“Nesnauž arī krāpnieki, kas veido viltus interneta veikalus, un šajā gadījumā aptauja iezīmē nedaudz satraucošāku ainu - teju puse respondentu nezina pamatnosacījumus drošas tīmekļa lapas atšķiršanai no viltus interneta veikaliem, riskējot nodot savus personas un bankas pieejas datus krāpnieku rīcībā. Drošu tīmekļa vietni var atpazīt pēc simbola https, kur uzmanība ir jāpievērš konkrēti S burtam, kas nozīmē secure jeb drošs. Tāpat uzmanība jāpievērš tam, kā beidzas tīmekļa vietnes adrese. Ja tajā ir dīvaini, līdz šim neredzēti domēna paplašinājumi vai, piemēram, vairāki punkti starp tiem, piemēram, con.su.club., var diezgan droši apgalvot, ka tas ir viltus interneta veikals,” skaidro A.Šmits.
 
Tāpat aptuveni katrs desmitais iedzīvotājs uzskata, ka var droši iepirkties veikalos, kuros nav citu lietotāju atsauksmju vai atsauksmes ir vienveidīgas, bet 5 % būtu gatavi sūtīt savus kartes datus interneta veikala pārstāvim e-pastā, tādejādi riskējot nodot tos krāpnieku rīcībā. Arī šādi veikali, visbiežāk, nebūs īsti un cilvēkiem jābūt īpaši piesardzīgiem.
 
Viens no veidiem, kā krāpnieki piesaista potenciālā upura uzmanību, ir īpaši vilinošas atlaides interneta veikalos. Aicinot ātri izdarīt pirkumu, krāpnieki panāk to, ka pircējs aizmirst par drošību un pakļauj sevi ne tikai riskam nesaņemt pasūtīto preci vai pirkumu, bet arī kļūt par personas un maksājumu kartes datu zādzības upuri.