Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
28.01.2022. Intervija ar amatnieci Ievu.
Ieva ir keramikas entuziaste, kuras hobijs nu jau kļuvis par arodu. Viņa rada lielākus un mazākus servējamos traukus, pārsvarā kroņa apveidos. Aicinājām viņu uz sarunu, lai uzzinātu viņas veiksmes atslēgu.
Ieva atzīst, ka pie sava hobija, kas nu jau ir arī nodarbošanās, nonākusi netīšām. Ilgu laiku esot bijusi vēlme radīt, kā arī jau kopš bērnības viņa bijusi saistīta ar mākslas pasauli.
“Pirms vairākiem gadiem biju pasākumā pie vienas keramiķes un man uzreiz iepatikās keramikas darbnīcas aura, un tā nu jokodamās teicu, ka arī es vecumdienās gribu tādu. Pēc ilgāka laika, kad ar ģimeni nolēmām, ka vēlamies savu māju, vīram teicu, ka mums vajag mājai tik lielu pagalmu, lai es tur varu ierīkot darbnīcu, jo vecumdienās taisīšu traukus. Pus pa jokam viņš teica – kāpēc gan vecumdienās? Dari tagad! Un es padomāju – jā, nu kāpēc gan ne?
Mums radās iespēja pārņemt un atjaunot vienu simtgadīgu ēku Vidzemē, kuru, pēc apdomāšanas, nu jau realizējam. Un šī vide likās arī ļoti piemērota manas nākotnes darbnīcai. Tā mans Rīgā aizsāktais hobijs ir ļoti dabiski iemājojis mūsu topošajās mājās – meža vidū, kalna galā.”
Ieva atzīst, ka darba procesā vienmēr galvenais esot bijis ļauties iedvesmai un darbībai. “Ne vienmēr mūza atlido, bet es allaž esmu dzīvojusi ar domu, ka darbs dara darītāju – jo vairāk dari, jo vairāk iedvesmas. Katru trauku cenšos apčubināt kā bērnu – jo sūtīšu to pasaulē labus darbus darīt!”
Runājot par tehniskajām lietām, Ieva stāsta, ka pats svarīgākais esot pareiza trauka izžāvēšana, lai žūšanas laikā tas nesaplaisā – telpas temperatūra sākumā nevar būt par siltu, lai žūšana nav strauja. Otra svarīgākā lieta ir biskvīta apdedzināšana – apmēram diennakti, pēc kuras trauki kļūst sausi, cieti un vienādi. Kad tas paveikts, varot ķerties pie krāsas piešķiršanas. Viens no pēdējiem soļiem ir glazēšana – te izšķirošais ir pareiza glazūras uzklāšana, kārtu skaits. Taču tajā visā ir arī nezināmais – ne katru reizi iznāks kas vienāds. Un tad jau pēdējā apdedzināšana, kas ilgst apmēram diennakti – trauki tiek ņemti ārā, un ir iespēja aplūkot, kas iznācis.
Ieva ir estēte visās izpausmēs. Sakārtota vide ap viņu ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem produktivitātei.
“Mani ļoti iedvesmo skaista, sakārtota vide. Ja ir haoss, arī manās domās ir haoss. Tā kā mūsu mājas vēl tikai top, arī mana skaistā un sakārtotā vide ap mani tikai vēl nav gatava. Tāpēc jau esmu izsapņojusi savu darbnīcu. Tā noteikti manī radīs vēl vairāk iedvesmas un darbošanās prieka.”
Darbojoties pie trauku radīšanas, Ievai svarīgākais darba vidē ir gaisma un siltums.
“Ņemot vērā, ka mēs dzīvojam meža vidū, man daba ir ļoti daudz aiz loga, man tā nav tik svarīga iekštelpās. Vienīgais – man ir ļoti svarīgs dabisks materiāls mēbelēm, grīdām. Kokam ir jābūt. Koks ir silts.”
Ieva ātri pielāgojoties videi, iekārtojot to atbilstoši saviem skaistuma standartiem.
“Es ātri iemājoju vietas. Ar ko? Nezinu, dažādas mazas mīļas detaļas vai mantas. Noteikti tīrība un kārtība un gaisma. Vai kāds ērts stūrītis, kur relaksēties – ieritināties pie Netflix vai grāmatas.”
“Man ir divas mazas meitiņas, tādēļ man ir ērti, ka es varu darbu apvienot ar viņu skolas un dārziņa gaitām. Es arī neesmu klasisks darba laika cilvēks – strādāju, kad vajag un cik vajag, man patīk ieplānot laiku arī sevis attīstīšanai.”
“Pašlaik mūsu topošajās mājās pilnībā ir apdzīvojamas divas istabas, kur esmu iekārtojusi arī savu darbnīcu. Istabas stūri kalpo gan kā tehnikas novietne un fotostūri, gan plaukti un darba galda vieta. Man patīk un iedvesmo dabas toņi, tāpēc maksimāli daudz ir dabas elementu un to toņu. Nekas indīgi spilgts, tikai pasteļtoņi.”
Ievai ir ļoti būtiski ir izveidot savu vietu. Tas viņai nozīmē klusumu, atjaunošanos un būšanu ar sevi.
“Man ir vajadzīga “ieraušanās” savā mājiņā, lai pēc tam celtos un būtu enerģijas pilna. Man ļoti patīk cilvēki, bet es, manuprāt, viņiem dodu ļoti daudz savas enerģijas un nemāku tik daudz paņemt no citiem – tāpēc man ir vajadzīga atjaunošanās.”
Runājot par nākotnes sapņiem un iecerēm attiecībā uz mājokli, Ieva dalās savā redzējumā. “Es noteikti gribu vannasistabu ar lielu logu uz dārzu, gribu lielu stikla sienu uz kalna saulrieta pusi un tādu kā siltu baļļu pļavas vidū. Mums mājās ir liela maizes krāsns, tā ir jāatjauno, un mēs to noteikti arī darīsim, jo tur varēs cept ne tikai maizi, bet arī picas. Kas varētu būt vēl labāks?”
Kļūsti par klientu attālināti