17.02.2022.

Lai gan Latvijā saulainu dienu nav tik daudz, kā, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs, attīstoties tehnoloģijām arī mūsu reģionā arvien aktuālāka kļūst saules enerģija. Saules paneļus var redzēt gan uz privātmāju jumtiem, gan jauno projektu daudzdzīvokļu mājām. Tiek būvētas arī saules paneļu elektrostacijas, lai nodrošinātu elektroenerģiju veseliem ciematiem.

“Latvijā saule spīd vien nepilnas 2000 stundas gadā, tomēr arī šajā laikā iegūtā saules enerģija var būt labs atspaids laikā, kad elektroenerģijas cenas turpina kāpt. Ir skaidrs, ka šobrīd mājsaimniecības nevar savu pašpatēriņu pilnībā nodrošināt ar saules enerģiju, tomēr ilgtermiņā tās izmantošana var dot jūtamu ekonomisko ieguvumu,” stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Saules paneļu izvietojums

Viens no svarīgākajiem faktoriem, kas nosaka iespējamo enerģijas ieguves apjomu, ir saules paneļu izvietojums. Tos var novietot gan uz ēku jumtiem, gan uz zemes. Lai paneļus novietotu uz slīpa jumta, ir svarīgi izvērtēt debespuses, ko noteikti palīdzēs izdarīt speciālists. Izvietošana uz jumta ir nedaudz sarežģītāka un dārgāka nekā uz zemes, kā arī jumta seguma risinājums var ietekmēt uzstādīšanas cenu.

“Pašreizējie risinājumi ļauj uzstādīt saules paneļu uz dažādu segumu jumtiem, piemēram, mīkstā ruberoīda plakanā jumta, dažādu veidu dakstiņu slīpajiem jumtiem u.c. Savukārt, ja tos vēlas novietot uz zemes, jārēķinās, ka būs nepieciešams lielāks laukums, lai viena paneļu rinda nenoēnotu citu,” skaidro energoefektivitātes uzņēmuma SIA Efekta valdes loceklis Nauris Buļs.

Enerģijas ražošana un patēriņš

Pastāv maldīgs uzskats, ka ar saules paneļiem var saražot enerģiju tikai 3 mēnešus gadā - nelielos daudzumos elektroenerģijas ražošana notiek arī ziemas periodā. Aprēķini liecina, ka Latvijā no aprīļa līdz septembrim saražotās elektroenerģijas īpatsvars ir aptuveni 75% no kopējās gadā saražotās enerģijas, bet atlikušajos sešos - 25%.

Uzstādot saules paneļus, saražoto elektroenerģiju galvenokārt izmanto savām vajadzībām, bet pārpalikumu nodod tīklā, tāpēc nav jāuztraucas, ka saules paneļi saražos elektroenerģiju tik daudz, ka mājsaimniecība to nespēs patērēt. Pastāv risinājumi, kad elektroenerģiju ir iespējams uzkrāt, tomēr šāda prakse nav izplatīta, un pašlaik Rīgas Tehniskajā universitātē notiek pētījumi par atjaunojamās enerģijas uzkrāšanas iespējām. Nododot elektroenerģiju tīklā, rodas finansiālais ietaupījums, jo nodoto enerģiju vēlāk var izmantot savām vajadzībām, maksājot tikai par sadales sistēmas pakalpojumiem.

Šobrīd saules enerģiju galvenokārt izmanto ūdens uzsildīšanai, sūkņu darbības nodrošināšanai, sadzīves tehnikai un uzlādes ierīcēm. Parasti to neizmanto apgaismojuma nodrošināšanai, jo apgaismojums nepieciešams diennakts tumšajā laikā, kad enerģija netiek ražota.

Cik ilgā laikā atmaksāsies?

Saules paneļu jaudas ir dažādas, bet vidēji viens saules panelis gada laikā var saražot aptuveni 400kWh. Taču jāatceras, ka 75% no šī apjoma saražos gada 6 saulainākajos mēnešos. Zinot mājsaimniecības patēriņu mēnesī, var aptuveni aprēķināt, cik paneļi būtu nepieciešami, lai nosegtu patēriņu, piemēram, vasaras mēnešos.

“Tas, cik ilgā laikā atmaksāsies uzstādītie saules paneļi, ir atkarīgs no ļoti dažādiem faktoriem - mājsaimniecības elektroenerģijas patēriņa, laika posma, kad elektroenerģija tiek patērētā, mājas novietojuma, jumta slīpuma u.c. Atrodot veiksmīgu risinājumu, saules paneļu atmaksāšanās laiks ir līdz 10 gadiem, un vidēji elektroenerģijas patēriņš, uzstādot saules paneļus, samazinās uz pusi,” stāsta N.Buļs.

Finansiālās iespējas

“Saules paneļu uzstādīšana prasa papildu līdzekļus, un finansiālo atbalstu noteikti var meklēt kredītiestādēs. Ik pa laikam ir pieejams arī valsts atbalsts privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai, tajā skaitā saules paneļu uzstādīšanai. Plānots, ka jauna programma tiks uzsāka jau šajā pavasarī, tāpēc šobrīd ir īstais brīdis izvērtēt savas iespējas un vajadzības, lai, sākoties saulainākam laikam, būtu nodrošināti ar saules enerģiju,” uzsver K.Lukačovs.

Kļūsti par klientu attālināti