Katrs ceturtais Baltijas iedzīvotājs visu dzīvi labprāt dzīvotu vienā sev piederošā mājoklī

Baltijas iedzīvotājiem ir svarīgi dzīvot savā īpašumā, un ceturtā daļa savā dzīves laikā mājokli labprāt nemainītu. Kā liecina Luminor bankas veiktā iedzīvotāju aptauja, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji izvēlētos iespējami mazāk mainīt dzīvesvietas, kamēr Igaunijas aptaujātie ir elastīgāki attiecībā uz mājokļa maiņu.

Vairāk nekā 80% baltiešu uzskata, ka viņiem ir svarīgi dzīvot savā īpašumā, īpaši Igaunijas iedzīvotājiem, kas šādu atbildi snieguši 86% gadījumu. Palielinoties aptaujāto vecumam, dzīve savā mājoklī tiek vērtēta augstāk. Savukārt vecuma grupā no 18-29 gadiem Latvijas aptaujātiem dzīve savā īpašumā šķiet mazāk būtiska nekā kaimiņvalstīs – kamēr Latvijā jaunieši dzīvi savā mājoklī kā būtisku norādījuši vien 59% gadījumu, Igaunijā – 68%, Lietuvā 70%.

“Plānojot sava pirmā mājokļa iegādi, iedzīvotājiem nereti pietrūkst zināšanu, lai pieņemtu pārdomātu un finansiāli izdevīgu lēmumu par īpašuma iegādi, tā piemēram, tiek sapņots par privātmāju, taču var izrādīties, ka tam nepietiek līdzekļu. Arī mūsu veiktā aptauja liecina, ka daļa iedzīvotāju domā, ka pirmais mājoklis jāiegādājas visai dzīvei, tajā pašā laikā aptuveni katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka diemžēl šobrīd sava īpašuma iegādi nevar finansiāli atļauties. Visvairāk šādu cilvēku ir Latvijā gados jaunu iedzīvotāju vidū, kur šādu atbildi sniegusi trešdaļa aptaujāto. Palielinoties vecumam, ienākumu un visbiežāk arī uzkrājumu apjomam, krasi samazinās to aptaujāto skaits, kas savu mājokli nevar atļauties,” stāsta Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Gandrīz puse Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju visu dzīvi dzīvotu vienā īpašumā vai dzīvesvietu nomainītu tikai vienu reizi, kamēr Igaunijā šādu atbildi sniegusi mazāk nekā trešdaļa aptaujāto. Igaunijas iedzīvotāji biežāk nekā Latvijas un Lietuvas valstspiederīgie ir gatavi mainīt dzīvesvietu divas, trīs vai neskaitāmi daudz reižu, ja rodas tāda nepieciešamība. Biežāku dzīvesvietas maiņu atbalsta nedaudz vairāk nekā trešdaļa Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju, kamēr Igaunijā – puse.

“Dzīvesvietas maiņa var radīt dažādas neērtības, kas saistītas ar pārcelšanos, kā arī, iespējams, skolas maiņu bērniem, vai garāku ceļu līdz darba vietai, taču tā var nest arī daudz pozitīvu pārmaiņu – svaigāku gaisu, ja pārceļas uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, vai vairāk izglītības un darba iespēju, ja izvēlas dzīvi pilsētā. Svarīgākais pirms lēmuma pieņemšanas par dzīvesvietas maiņu definēt savas vēlmes un vajadzības, kā arī finansiālās iespējas un mēģināt atrast īpašumu, kas visvairāk tām atbilst. Ja esošais mājoklis vairs nenodrošina komfortablu dzīvi, noteikti jāmeklē risinājumi, lai tas atbilstu konkrētajam dzīves posmam arī tad, ja vēl nav segtas kredītsaistības par esošo dzīvesvietu. Iespējams, konsultācijā ar bankas kredītspeciālistu kopīgiem spēkiem var rast risinājumu. Noteikti ir situācijas, kad dzīvesvietas maiņa var nest arī finansiālus ieguvumus, piemēram, situācijās, ja bērni uzsākuši patstāvīgu dzīvi un esošā dzīvesvieta kļuvusi pārāk plaša,” iesaka K.Sausais.

Kā liecina aptauja, biežāku dzīvesvietas maiņu atbalsta Baltijas valstu galvaspilsētu iedzīvotāji, kamēr laukos dzīvojošie labprātāk izvēlas nemainīt mājokli.