Dzimstība sarūk – par pensiju jāparūpējas pašam

Pēc neliela pieauguma pirms dažiem gadiem dzimstības līmenis atkal sarūk, un prognozes par jaundzimušo skaita pieaugumu Latvijā tuvākajās desmitgadēs nav iepriecinošas. Tas nozīmē, ka valsts garantētās pensijas apmērs nebūs pietiekošs pārticīgām vecumdienām un iedzīvotājiem arvien aktīvāk jāveic personiskus uzkrājumus.

“Lai gan no 2011.-2015. gadam bija vērojams neliels jaundzimušo skaita pieaugums, kopš 2016. gada dzimstība ar katru gadu sarūk¹,  un prognozes liecina, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk. Tas pats attiecas uz kopējo iedzīvotāju skaitu – tas turpina sarukt. Latvijas pensiju sistēma paredz, ka būtisku daļu no pensijas apmēra pensionāriem nodrošina šobrīd strādājošie, kas nozīmē, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, nākotnē būs mazāk nodokļu maksātāju, kas nodrošinās valsts budžeta līdzekļus pensiju izmaksai,” skaidro Luminor Pensiju produktu vadītāja Anželika Dobrovoļska.

Lielāko daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām novirza pensiju apdrošināšanai, un valsts iemaksas pensiju 1. līmenī izmanto pensiju un pabalstu izmaksām esošajiem pensionāriem. Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka dzimstība turpinās samazināties līdz vismaz 2030. gadam un arī pēc tam dabiskais pieaugums turpinās saglabāties negatīvs.²  Pēdējo 15 gadu laikā Latvija zaudējusi ap 18% darbspējīgo iedzīvotāju un paredzams, ka arī turpmāk ik gadu darba tirgus zaudēs ap 15 000 darbaroku.³  Līdz ar nodokļu maksātāju skaita sarukumu, lielāka atbildība par pensiju jāuzņemas pašiem iedzīvotājiem.

“Kā liecina Luminor bankas aptauja*, gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju apzinās, ka, lai sagaidītu finansiāli labklājīgas vecumdienas, iespējami ātri ir jāsāk uzkrāt pašam. Tajā pašā laikā aptuveni piektā daļa par šo jautājumu nedomā vispār un, visticamāk, arī neveic uzkrājumus priekšdienām. Ja šobrīd senioriem izmaksātā vecuma pensija Latvijā veido aptuveni pusi no pirmspensijas ienākumiem, tad, ņemot vērā negatīvās demogrāfijas prognozes, šī proporcija ar gadiem samazināsies. Neveicot papildu uzkrājumus vai ieguldījumus nākotnei, iedzīvotājiem ir jābūt gataviem, ka pēc došanās pensijā viņu dzīves līmenis būtiski samazināsies,” saka A. Dobrovoļska. 

Uzkrāt pensijai var dažādi gan veicot iemaksas 3.pensiju līmenī, gan investējot finanšu instrumentos (piemēram, indeksa fondos, vai individuālās akcijās) vai nekustamajā īpašumā. Bankas eksperte norāda, ka pensiju uzkrājumam vajadzētu atvēlēt vismaz 5-10% no saviem ikmēneša ienākumiem un ievērot principu – jo lielāka darba alga, jo lielākas iemaksas. 

“Jau laikus izveidojot paradumu regulāri novirzīt līdzekļus pensijas uzkrājumam, sasniedzot pensijas vecumu, tas būs būtisks atbalsts sadzīves nodrošināšanai. Turklāt ir svarīgi atcerēties, ka par pensiju 3.līmenī veiktajām iemaksām ir iespējams saņemt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā, un to reinvestējot, katru gadu ieguldītā summa palielinās. Nākotne reizēm ir tuvāk nekā mums šķiet, tāpēc nevajadzētu paļauties tikai uz valsti, bet arī pašam rūpēties par savām vecumdienām,” ir pārliecināta A. Dobrovoļska.

¹ data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__ID__IDS/IDS010/table/tableViewLayout1/
² prognozes.em.gov.lv/lv/demografijas-prognozes
³ emergingsolutions.eu/en/latvijas-demografiska-prognoze-2020-12-15/