Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Arvien vairāk iedzīvotāju kļūst par “naudas mūļiem”, bieži pat nenojaušot, ka par nelielu samaksu ir palīdzējuši citai personai legalizēt noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus, tādejādi arī paši, reizēm pat nezinot, kļūstot par noziedzīgo nodarījumu līdzdalībniekiem. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības, un, pieņemot neapdomīgus lēmumus cerībā uz vieglu peļņu, var ne tikai saņemt liegumu darījumiem bankās un sabojāt savu kredītvēsturi, bet arī tikt sauktiem pie kriminālatbildības un saņemt sodāmību. Luminor krāpšanas novēršanas eksperts Anrijs Šmits skaidro, kas jāņem vērā, lai laikus atpazītu krāpniekus, izvairītos no kļūšanas par “naudas mūli” un nesabojātu savu nākotni.
Kā saprast, ka pats vai tuvinieks ir kļuvis par “naudas mūli”?
“Naudas mūļi” ir personas, ar kuru palīdzību tiek organizēta noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu pārvietošana un legalizēšana noziedzīgās grupas ietvaros. Krāpnieku upuris saņem no trešās personas naudu, kuru elektroniski vai skaidrā naudā nodod tālāk citai personai, nopelnot par to komisijas maksu. Krāpnieki izmanto “naudas mūļus” nolūkā slēpt citus veiktos noziegumus, piemēram, tiešsaistes krāpniecību, un visbiežāk par šādu shēmu dalībniekiem kļūst jaunieši – kā liecina Valsts policijas informācija, šādās noziedzīgās darbībās visbiežāk iesaistīti iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 25 gadiem, kuri nopelna atlīdzību 50 līdz 350 eiro apmērā par darījumiem robežās no 3000 līdz 10 000 eiro, t.i., minētās naudas summas saņemšanu savā kontā un nodošanu tālāk. Nereti tiek piedāvāts papildu nopelnīt, ja darbībās tiek iesaistīti arī draugi, tādejādi palielinot noziedzīgā grupējuma dalībnieku skaitu. Tomēr ir svarīgi apzināties, ka šādas darbības ir nelikumīgas un par to veikšanu draud kriminālatbildība.
Kritiski izvērtē vilinošus piedāvājumus sociālajos tīklos un citās saziņas lietotnēs
Visbiežāk potenciālie upuri tiek uzrunāti sociālajos tīklos, e‑pastā vai tādās saziņas lietotnēs kā Whatsapp, Messenger, Telegram u.tml. Noziedznieki izsaka vilinošu piedāvājumu piepelnīties, norādot, ka darba veikšanai netiek prasīta iepriekšējā izglītība vai pieredze, bet ir nepieciešama tikai piekļuve internetam un aktīvs bankas konts, lai saņemtu samaksu. Lai pievilinātu potenciālos “naudas mūļus”’, krāpnieki nereti dalās ar viltus pieredzes stāstiem par īsā laikā viegli nopelnītu vilinošu naudas summu un to, kādus kārdinošus pirkumus “darbinieks” par nopelnīto algu ir veicis. Tomēr šādi piepelnoties ir iespējams nonākt pat cietumā, tādēļ kritiski jāizvērtē informācija, kura ir izteikta darba piedāvājumā, kā piemēram, darba sludinājumā tiek piedāvāts pārāk liels atalgojums par minimālu darbu vai amats tiek formulēts kā aģenta darbs, nenorādot konkrētus veicamā darba pienākumus.
Pirms palīdzi citam, noskaidro darījuma nianses!
Nereti noziedznieki uzrunā “naudas mūļus” draugu kompānijās, stāstot par izdomātu sarežģītu situāciju, kurā krāpnieks negaidīti ir nonācis un lūdzot tās risināšanai aizdot krāpniecības upura bankas karti vai izmantot bankas kontu naudas pārskaitījumam, vienlaikus solot norēķināties par palīdzības sniegšanu. Jāņem vērā, ka, piekrītot šādam piedāvājumam, noziedznieku upuris var tikt saukts pie kriminālatbildības un saņemt sodāmību, kas būtiski ietekmēs viņa turpmāko dzīvi – bankā tiks slēgts konts, kā arī citas bankas atteiks tā atvēršanu, tādejādi liedzot iespēju norēķināties par pirkumiem ar bankas karti, veikt maksājumus, kā arī nākotnē saņemt algu savā bankas kontā. Būtiski tiks ietekmēta arī iespēja ieņemt atbildīgu amatu kādā iestādē vai uzņēmumā, sabojājot karjeras iespējas nākotnē.
Kā izvairīties no kļūšanas par “naudas mūli”?