Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Aptuveni ceturtā daļa mazo un vidējo uzņēmumu (27%) šogad plāno paplašināt savu biznesu, un vēl piektdaļa (19%) par to domā, taču viena no grūtībām, ar ko sastopas uzņēmēji, ir darbinieku trūkums. Kā liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja*, galvenie iemesli ir neatbilstoša kvalifikācija un nepietiekams pretendentu skaits, kā arī grūtības nodrošināt tādu atalgojumu, kā darba ņēmēji pieprasa.
“Neskatoties uz dažādiem satricinājumiem, gandrīz puse mazo un vidējo uzņēmumu šogad plāno biznesa attīstīšanu. Tomēr, lai to izdarītu, nereti nepieciešama papildu darbinieku piesaiste. Saskaņā ar aptaujas datiem tikai 14% norāda, ka jaunu darbinieku atrašana nesagādā nekādas grūtības. Izteiktāka šī problēma ir salīdzinoši lielākiem uzņēmumiem – virs 50 darbiniekiem -, kuriem, visticamāk, nepieciešams lielāks jauno darbinieku skaits,” komentē Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā.
Liela daļa mazo un vidējo uzņēmumu jeb 38% atzīst, ka visgrūtāk atrast darbiniekus ar atbilstošu kvalifikāciju. Ar šādu problēmu saskaras daudzi Latvijas uzņēmumi, piemēram, kas darbojas, būvniecības, IT, apsaimniekošanas, energoapgādes un citās jomās. Katrs ceturtais aptaujātais (25%) norāda, ka grūtības sagādā prasību un atalgojuma salāgošana. Savukārt katrs sestais uzņēmums (17%) uz izsludināto amata vakanci nesaņem pietiekamu pieteikumu skaitu.
Visvairāk darbinieku trūkumu izjūt Rīgas mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī Zemgales un Latgales uzņēmēji.
“Bezdarba līmenis turpina samazināties, kas saistīts gan ar pandēmijas ierobežojumu atcelšanu, gan sezonalitāti, un šobrīd tas ir 6,3%. Šī iemesla dēļ darbinieku trūkst visā Latvijā, un svārstības starp reģioniem nav ļoti būtiskas, tomēr ar šo problēmu sastopas ekonomiskais centrs – Rīga –, lauksaimniecības līderis – Zemgale –, kā arī Latgale un lielākās Latvijas pilsētas. Tā kā Rīgā bāzēti ļoti daudz uzņēmumu, loģiski, ka arī pieprasījums pēc darbiniekiem ir liels, savukārt Latgalē, kur ekonomiskā aktivitāte ir mazāka, acīmredzot arī atbilstoši kvalificēta darbaspēka ir mazāk, neskatoties uz to, ka šis ir reģions ar visaugstāko bezdarba līmeni,” skaidro bankas vadītāja.
Daļa aptaujāto mazo un vidējo uzņēmumu (6%) darbinieku trūkumu plāno risināt, pieņemot darbā bēgļus no Ukrainas. Visvairāk šādu interesi izrāda Zemgales mazie un vidējie uzņēmumi. Labprātāk Ukrainas pilsoņus savu darbinieku vidū redzētu apkalpošanas jomā strādājošie.
“Vēlme iesaistīt no karadarbības bēgošos darba tirgū ir ļoti apsveicama, un uzņēmēji var apzināt vakances savos uzņēmumos, piedāvājot Ukrainas iedzīvotājiem ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa darbu, tādejādi atvieglojot bēgļu integrāciju Latvijas darba tirgū. Tomēr arī Ukrainas bēgļi darbinieku problēmu risina tikai daļēji, tā kā atsevišķās profesijās ir nepieciešamas valsts valodas vai kādas citas specifiskas zināšanas,” komentē K. Vares.