Elektroauto pēc savas konstrukcijas par vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, un tā siltumnīcefekta gāzu emisijas ir 0 g CO²/km.
 
Ārēji lādējams hibrīdauto par mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas, un tai pašā laikā tam ir uzstādīts iekšdedzes dzinējs, un tā kopējās siltumnīcefekta gāzes emisijas ir līdz 50 g CO²/km.

Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju tirgū ir pieejami vairāki elektroauto modeļi cenā no 25 000 eiro līdz 40 000 eiro. Savukārt hibrīdu cenas ir sākot no aptuveni 20 000 eiro.



Latvijā ir pieejams atbalsts videi draudzīga auto iegādei, kopējais pieejamais emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums elektroauto vai hibrīdauto iegādei bija 10 miljoni eiro. Finansējuma apmērs jauniem elektroauto noteikts 4500 eiro, bet lietotiem elektroauto ar iegādes cenu no 5500 eiro un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto - 2250 eiro.

Daudzi ir pārliecinājušies, ka elektroauto atlikusī vērtība ir krietni lielāka nekā mašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Tas, visticamāk, nemainīsies arī turpmāk, jo Eiropas Savienības prasības transporta nozarei kļūst arvien stingrākas. Dažādu ierobežojumu un papildu nodevu dēļ cilvēki aizvien vairāk vēlas atbrīvoties no vecām, ar degvielu darbināmām automašīnām un pāriet uz elektroauto.

Pagaidām Latvijā stimuli izvēlēties ilgtspējīgu transportu ir salīdzinoši nelieli. Tiesa, nav šaubu, ka ne tik tālā nākotnē tiks izveidotas zonas, kurās būs aizliegts iebraukt ar iekšdedzes dzinēju, kā arī palielināsies dabas resursu nodoklis.

Pārdevēji, ikdienā komunicējot ar pircējiem un analizējot tirgu, ir atklājuši psiholoģisko cenas robežu. Baltijas valstīs šī latiņa ir 35 000 eiro. Pašlaik Latvijā par aptuveni 35 000 eiro var izvēlēties vairākus modeļus, un tiem piemīt gan kopīgas, gan atšķirīgas iezīmes, līdz ar to tie ir piemēroti dažādiem cilvēkiem.



Kā norāda elektriskās mobilitātes vietnes Uzlādēts.lv veidotājs Kārlis Mendziņš, auto īpašniekiem svarīgs ir gan uzlādes ātrums, gan akumulatora kapacitāte. Tāpat katrā risinājumā līdzās priekšrocībām tomēr ir arī savi trūkumi.

"Šobrīd maksimālā akumulatora ietilpība ir aptuveni 120 kWh, bet tāds sver 700 kilogramus. Tātad, ja mēs gribētu 1000 kilometru nobraukumu, akumulators viens pats svērtu 1,2 tonnas," lēš eksperts.

Ir vēl citas nianses, piemēram, ja, ceļojot kopā ar ģimeni, ik pa laikam jāapstājas uzlādēties, tas drīzāk ir labi, nevis slikti. "Ja mašīnā ir mazi bērni, diez vai jūs vienā piegājienā nobrauksiet vairāk nekā divas, trīs stundas. Tāpēc es neteiktu, ka šajā gadījumā noteikti nepieciešams elektroauto, kas ar vienu uzlādi nobrauc daudzus simtus kilometru," uzskata Kārlis Mendziņš.

Nav iespējams precīzi prognozēt, kad īpaši lielie akumulatori un superātra uzlāde nonāks līdz ierindas patērētājiem. Iespējams, vēl pirms tam spēkā stāsies augstākas nodevas par benzīna un dīzeļa mašīnām, kā arī dažādi ierobežojumi.

Lai gan palielinās elektroauto klāsts un lietojums, uzlādes infrastruktūra pagaidām ir ērtāka uzlādējamiem hibrīdiem, kuri ir mazāk kaitīgi videi nekā iekšdedzes analogi, turklāt nekādā veidā neierobežo pārvietošanās brīvību.

Vienā mašīnā apvienots iekšdedzes dzinējs, elektromotors un uzlādējamais akumulators. Ir pieejami divu veidu hibrīdauto - ārēji lādējami hibrīdauto un pašuzlādes hibrīdauto.

Ārēji lādējamo hibrīdautomobiļu bateriju dažu stundu laikā var uzlādēt no visparastākās elektrotīkla rozetes mājās. Lietojot ātrās uzlādes stacijas, resursu atjaunošanai nepieciešamais laiks būs ievērojami īsāks.
 
Vidusmēra pilsētnieks dienā nenobrauc vairāk par 50 kilometriem, kas nozīmē, ka lielu daļu šo auto var ikdienā lietot kā elektroautomobiļus. Kad visa elektrojauda ir iztērēta, var turpināt izmantot benzīna motoru un, kad iespējams, savienot hibrīdtransportlīdzekli ar lādētāju.

Šajos hibrīdauto baterija lādējas pati, izmantojot bremžu enerģijas reģenerēšanas sistēmu un dzinēja jaudu braukšanas laikā. Tā kā benzīna un elektromotors pārslēdzas nemanāmi, tā lietošana nekādi neatšķiras no tradicionālas automašīnas. Šajos auto iekšdedzes dzinējs strādā mijiedarbībā ar elektromotoru, ko darbina neliela izmēra baterija.

Elektromotora galvenā loma šeit ir sniegt atbalstu iekšdedzes dzinējam situācijās, kad tam jāveic vislielākais darbs, bet degvielas patēriņš un attiecīgi arī izdevumi - visaugstākie.

Tas ir, sākot gaitu vai ar nelielu ātrumu manevrējot pilsētā. Ja ikdienā pamatā sanāk pārvietoties pa pilsētu, degvielas ekonomija un izmaksas būs būtiski mazākas nekā auto ar iekšdedzes dzinēju, turklāt arī otrreizējā tirgū šo auto vērtība būs lielāka.

Ja domā par jaunu auto, pirms tā iegādes iepazīsties ar "Luminor" bankas ekspertu ieteikumiem šeit.