Latvijā ir divas iedzīvotāju grupas, kas iegulda vecumam neatbilstošos pensiju plānos

Daļa no ikviena ekonomiski aktīva iedzīvotāja ienākumiem veiktajām sociālajam iemaksām tiek uzkrāta attiecīgā cilvēka pensiju 2. līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Pensiju 2. līmenī tiek uzkrāti 6% no ienākumiem, kas kopumā var veidot būtisku naudas summu. Pensijas daļa, kas vecumdienās tiks saņemta no pensiju 2. līmeņa, ir atkarīga no tā, cik labi uzkrājums ticis pārvaldīts, kā arī, cik atbilstošs pensijas plāns tika izvēlēts – vai tas atbilst gan cilvēka vecumam konkrētajā laika posmā, gan vēlmei uzņemties riskus.

“Kad aptuveni pirms 20 gadiem Latvijā tika ieviesta vairāku pakāpju pensiju sistēma, iedzīvotājiem nebija iespējas izvēlēties aktīvus pensiju plānus ar augstāku risku, kas potenciāli ir arī pelnošāki. Lai gan šobrīd uzkrāšanas periodā ir pieejami gan aktīvi, gan konservatīvi pensiju plāni ar dažāda veida riskiem, liela daļa iedzīvotāju nav mainījuši savu plānu un joprojām pensiju 2. līmeņa uzkrājumu veido kādā no pensiju pārvaldītāju konservatīvajiem plāniem, lai gan viņu ieguldījumu horizonts līdz pensijai, iespējams, ir vismaz 30 gadi. Tāpēc aicinu iedzīvotājus pārbaudīt izvēlētā pensiju plāna atbilstību savam vecumam, jo reizi gadā pensiju plānu ir iespējams mainīt, un ir ļoti būtiski, lai tiek izvēlētā pensiju plāna ieguldījumu stratēģija atbilst laika ilgumam līdz pensijas vecumam,” norāda Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā.

Augstāks risks jaunībā, zemāks – tuvojoties pensijas vecumam

Gados jauniem cilvēkiem, kuri nesen uzsākuši darba gaitas, ieteicams rūpīgi izvērtēt sava pensiju plāna veidu – aktīvs vai konservatīvs, jo nereti pensiju 2. līmeni nauda tiek ieguldīta automātiski, rūpīgāk neiedziļinoties kādā no plāniem. Tādejādi uzkrājums tiek veidots konservatīvos plānos, lai gan gados jauniem cilvēkiem, kas pensionēsies vairāk nekā pēc 10 gadiem, nevajadzētu vairīties no riska un būtu ieteicams ieguldīt pensiju plānos ar augstāku risku un lielāku paredzamo ienesīgumu. Lai arī aktīvie plāni ir pakļauti lielākām tirgus svārstībām, ilgtermiņā lielāks risks spēj sniegt lielāku atdevi.

Izvēloties savam vecumam aktīvu pensiju plānu, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji pie tā var pieturēties ilgāku laiku –  ieteicamais brīdis risku samazināšanai jeb pensiju plāna maiņai ir pēc 50 gadu vecuma, kad ir svarīgi izvērtēt esošo pensiju plānu, lai saprastu, vai tas ir esošajai situācijai piemērots. Šajā vecuma posmā labāk izvēlēties konservatīvāku pensiju plānu un turpmāk to pārskatīt vismaz reizi piecos gados, lai pāreja uz finansiāli labklājīgu pensionēšanos būtu pēc iespējas sabalansētāka. Neskaidrību gadījumā ieteicams konsultēties ar finanšu speciālistu, lai atrastu konkrētajai situācijai izdevīgāko risinājumu.