Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Inflācija kritīs, pirktspēja nedaudz augs
Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina Luminor bankas ekonomista Pētera Strautiņa jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats. Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.
Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas. līdzsvarojot pakalpojumiem.
Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums
Šis gads ir piemērotākais brīdis straujai ES fondu apguves paātrināšanai – izaugsme kopumā ir vāja, materiālu cenas ir samazinājušās. Ilgstoša stagnācija Latvijas mājokļu tirgū ir radījusi labus apstākļus ieguldījumiem šajā jomā – ir liels potenciālais pieprasījums, mājsaimniecību parāda līmenis ir zems.
Lai gan 2022. gadā reālās algas samazinājās, ierobežojumu atcelšana veicināja patēriņa pieaugumu. Šogad pirktspēja visdrīzāk nedaudz uzlabosies, bet tā joprojām būs zemāka nekā 2021. gadā, ģimenes centīsies palielināt uzkrājumus, tāpēc uz lielu patēriņa kāpumu nepaļaujamies. Pavisam cita aina gaidāma 2024. gadā un sekojošo gadu prognozēs, kad paredzamais algu pieaugums apvienosies ar zemu inflāciju vai pat deflāciju.
Inflācija kritīs, varbūt arī cenas
Lai gan šī gada janvārī un februārī gada inflācija pārsniedza 20 %, gada beigās tā varētu būt negatīva, savukārt vidējā gada inflācija prognozējama 7‑8 % robežās. Jau pērnā gada nogalē sākās mājokļu uzturēšanas izmaksu kritums, tam šogad pievienojušies vairāki svarīgi pārtikas produkti. Šajās no izejvielu cenām izteikti atkarīgajās preču kategorijās cenas turpinās samazināties līdz gada beigām, ļoti iespējams, arī nākamgad. Ticama ir arī cenu samazināšanās daļai ilglietošanas preču, piemēram, mājsaimniecības iekārtām. Lielākajā daļā patēriņa groza kategoriju turpināsies cenu kāpums, to, pirmkārt, virzīs pakalpojumi, kuru izmaksas nosaka algu līmenis. Taču divu lielo pozīciju – mājokļa izmaksu un pārtikas ietekme būs izšķiroša. Sagaidāms, ka 2024. gadā vidējais cenu līmenis samazināsies apmēram par 1 %.
Eksporta aina ir kontrastaina
Vairākas eksporta nozares pērn uzrādījušas ļoti labus rezultātus. Augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksports audzis par trešdaļu jeb vairāk nekā 800 miljoniem, bet transporta pakalpojumu eksports – par piektdaļu, salīdzinot ar 2021. gadu. Pakalpojumu eksporta reālais pieaugums (+20 %) pērn bija straujākais kopš 1996. gada, bet preču eksportā (+5,6 %) tas bija līdzīgs iepriekšējās desmitgades vidējam rādītājam.
Sagaidāms, ka 2023. gadā eksporta nozaru sniegums būs ļoti nevienmērīgs. Tā dēvēto “balto apkaklīšu” – IT, sakaru, finanšu, biznesa pakalpojumu – perspektīvas ir ļoti labas. Transporta un tūrisma jomas joprojām ietekmēs sankcijas un augsta reģionāla riska uztvere. Šajās nozarēs pilnīga atlabšana varētu notikt tikai 2024. gadā. Vislielākie sarežģījumi būs preču eksportā, jo cenas vairākiem svarīgiem produktiem vairs neaugs vai pat samazināsies. Krīze jau ir realitāte kokapstrādē, jo īpaši kokzāģētavās. To izraisījusi lejupslīde svarīgos mājokļu tirgos (ASV, Ķīnā u.c.), kuras gals šobrīd vēl nav redzams. Labākas izredzes ir inženierijas nozarēm – metālapstrādei, mašīnbūvei, elektronikai. Sagaidāms, ka preču eksporta pieaugums atsāksies 2024. gadā, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem sagaidāmajam izaugsmes paātrinājumam.
Darba tirgus – stabils
Par spīti lēnākam IKP pieaugumam darba tirgus pērn ir bijis ļoti stabils, vidējais strādājošo skaits pērn pieauga par 22 tūkstošiem jeb 2,6 %. Spēja turpināt nodarbinātības kāpumu būs arvien vairāk atkarīga no imigrācijas, jo demogrāfiskās tendences ir nelabvēlīgas. Darba meklētāju īpatsvars samazinājās no 7,6 % 2021. gadā līdz 6,9 % pērn. Sagaidāms, ka nākamo divu gadu laikā šis indikators mainīsies nedaudz. Bezdarba pieauguma risku šogad uztur tas, ka eksporta tirgu grūtību skartās rūpniecības nozares, pirmkārt kokapstrāde, ir ģeogrāfiski ļoti koncentrētas, jo īpaši Austrumvidzemē, Kurzemes centrālajā daļā un arī citviet Latvijā, tādēļ šajos reģionos iespējas atrast citu darbu var būt ļoti ierobežotas.
Ar pilnu Latvijas un Baltijas ekonomikas apskatu var iepazīties šeit.