Pēc diviem pandēmijas gadiem, kad labāk klājās preču nozarēm, pērn par spēcīgāko Latvijas reģionu attīstības virzītāju kļuva pakalpojumi, liecina ikgadējais Luminor bankas novadu un nozaru pētījums. Visstraujāk audzis tūrisms, bet lielāko finansiālo pienesumu snieguši tā sauktie balto apkaklīšu pakalpojumi – programmēšana, informācijas pakalpojumi u.c. biznesa pakalpojumi.
Pēteris Strautiņš, Luminor galvenais ekonomists
Algu fonds uz eksportu orientētajos informācijas tehnoloģiju uzņēmumos pagājušajā gadā pieaudzis par vienu trešdaļu, bet biznesa pakalpojumu uzņēmumos – par ceturto daļu. Atceļot pandēmijas ierobežojumus, tūrisma nozares uzņēmumos pieaugums bijis pat trīs ceturtdaļas.
Galvaspilsētas eksporta ekonomika no lēnāk augošās 2021. gadā kļuva par straujāk augošo 2022. gadā. Tās eksporta uzņēmumu algas pērn auga par 20%, kamēr Latvijā vidēji par 15%.
“Reģionu ekonomikas struktūru atšķirību dēļ ekonomiskais pavērsiens deva lielāku ieguvumu Rīgai, un pērn ar nelielu pārsvaru tā kļuva arī par straujāk augošo eksporta ekonomiku laikā kopš 2014. gada. Nav šaubu, ka galvaspilsēta savu pārsvaru nostiprinās. Ņemot vērā inflāciju, pērn eksporta uzņēmumu algu fonds reālā izteiksmē auga tikai Rīgā,” stāsta pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Savukārt Vidzeme, kas 2020. un 2021. gadā bija attiecīgi pirmās un otrās vietas ieguvēja, kļuva par lēnāk augošo reģionu (+6,6%). Pārējos reģionos ienākumi auga apmēram par desmito daļu.
Saskaņā ar apskatā ietverto vairāk nekā 2000 uzņēmumu datiem, ārpus Rīgas reģiona pērn ekonomiski visstraujāk augošā pašvaldība bija Līvāni (+25.4%), kas ir viena no straujāk augošajām arī laikā kopš 2014. gada. Tas bijis iespējams, galvenokārt pateicoties optiskās šķiedras ražošanas straujajai attīstībai.
Otrajā un trešajā vietā ierindojās Talsi (+19.2%) un Madona (+18.8%). Abos novados lielu lomu spēlē meža nozare. Pēc diviem īpaši straujas izaugsmes gadiem pērnā gada otrajā pusē tajos iezīmējās krīzes pazīmes, taču dažādi uzņēmumi ar tām saskārās dažādos laikos. Atsevišķos no meža nozares izteikti atkarīgos novados, piemēram, Smiltenē un Cēsīs, pērn eksporta uzņēmumu algu fonda pieaugums gandrīz apstājās.
Visstraujāk augošie eksporta ienākumi visu pašvaldību sacensībā pērn bija Mārupē, kur tie pieauga vairāk nekā uz pusi. Ekonomikas struktūras īpatnību dēļ tā guva īpaši lielu labumu no ierobežojumu atcelšanas. Labi sekmējies arī Ropažu novadam, kurā pērn reģistrēts vairāk nekā 40% pieaugums.
Pētījumā secināts, ka nodokļu, izglītības un citu nozaru politikas ir svarīgas, bet tās nav vienīgās, kas nosaka attīstības tempu reģionos – būtiska nozīme ir vietējās pārvaldes kvalitātei.
“Aiz skaitļiem ir pilsētu un novadu attīstības stāsti, kurus nevar izteikt skaitļos. Var teikt, ka atšķirīgā novadu un pilsētu pieredze ar savu vietējo varu ir izaudzinājusi dažādas vietējās pārvaldes kultūras. Ir izvēle – ļaut lietām plūst savu gaitu vai arī mēģināt panākt izrāvienu. Ir pašvaldības, kurām pirmais variants pilnībā der. Ir tādas, kuras var attīstīties galvenokārt kā dzīvesvietas. Ir tādas, kurām uzkrātais nozaru “portfelis” ir pietiekams un var paļauties, ka uzņēmumu tālākā attīstība gaita virzīs šīs vietas pretim augstākam dzīves līmenim,” skaidro P. Strautiņš.
Diemžēl jāatzīst, ka atsevišķās pašvaldībās situācija ir kritiska – ir tālu līdz algu līmenim, kas nodrošinātu populācijas saglabāšanos, bet palikušais cilvēkresurss, kā arī zināšanu un prasmju kopums ir nepietiekams pievilcīgai investīciju videi. Tā rezultātā iedzīvotāju migrācija uz attīstības centriem, kuri spēj piesaistīt naudu no pārējās pasaules, radot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus, ir neizbēgams.
