Puse Latvijas iedzīvotāju jūtas finansiāli droši, sagaidot ziemas sezonu; trešdaļa – joprojām bažīgi

14% Latvijas iedzīvotāju par šo jautājumu nav domājuši, vai tiem ir cita atbilde. 

“Salīdzinot ar pagājušā gada rudeni, Latvijas iedzīvotāji jūtas nedaudz drošāk, sagaidot ziemu, jo apkures un elektrības cenas ir stabilizējušās, inflācija un nedrošības sajūta par nākotni samazinājusies. Septembrī cenu kāpums Latvijā sasniedza 3%, un tas bija zem ES vidējā rādītāja. Pozitīvi, ka, salīdzinot ar gadu iepriekš, cenas bijušas zemākas ar mājokli saistītajiem izdevumiem (par 6,7% mazāk) un elektrību (par 26,7% mazāk). Neskatoties uz to, joprojām redzam, ka visnedrošāk jūtas sabiedrības ievainojamākā daļa – seniori, iedzīvotāji ar ļoti zemiem ienākumiem u.tml. grupas. Tāpēc bieži viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem finansiālajai drošībai ir savlaicīgi veidoti uzkrājumi, jo tie kalpo kā drošības spilvens, ja rodas neparedzētas izmaksas, notiek ekonomiskās svārstības, tiek zaudēts darbs vai radušies ārstniecības izdevumi. Katrai mājsaimniecībai ieteicams individuāli izvērtēt savus ikmēneša izdevumus un attiecīgi veidot uzkrājumu neparedzētām situācijām,” komentē Jekaterina Ziniča, Luminor Biznesa attīstības vadītāja.

Pelna pietiekami vai izveido drošības spilvenu

Katrs ceturtais (27%) iedzīvotājs uzskata, ka viņa mājsaimniecības ienākumi ir pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus, 16% ir izveidojuši drošības spilvenu, ja gadījumā ar ģimenes ienākumiem nepietiks, lai segtu nepieciešamos maksājumus, vēl daļai ir palielinājušies ienākumi vai iedzīvotāji ir nomainījuši dzīvesvietu pret mazāku vai ekonomiskāku, lai samazinātu izdevumus. 

Pārliecinātāki par mājsaimniecības ienākumu pietiekamību izdevumu segšanai ir vīrieši, iedzīvotāji vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem, Pierīgā un laukos dzīvojošie, kā arī iedzīvotāji, kuru ienākumi pārsniedz 1500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas 

Savukārt finansiālu drošības spilvenu statistiski nedaudz biežāk izveidojuši seniori, Zemgales iedzīvotāji un aptaujātie ar augstāko izglītību. 

Cenu kāpumam ir ietekme

Lai gan cenu kāpums ir piebremzējies, aptauja liecina, ka to nesenajam straujajam kāpumam ir ietekme. Gandrīz ceturtā daļa (23%) respondentu norāda, ka cenu kāpuma dēļ mājsaimniecības ienākumi vairs nav pietiekami, lai segtu visus nepieciešamos maksājumus. Savukārt 14% ir atbildējuši, ka mājsaimniecības ienākumi pēdējā gada laikā ir samazinājušies, tāpēc ar bažām lūkojas uz ziemas sezonu.

Ietekmi uz maksātspēju biežāk izjūt sievietes, iedzīvotāji virs 60 gadu vecumam, Latgales reģiona iedzīvotāji  un lielajās Latvijas pilsētās dzīvojošie.

Savukārt ienākumi visbiežāk samazinājušies iedzīvotājiem vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem, Kurzemē dzīvojošiem un pašnodarbinātām personām. Kā liecina Luminor iepriekš veiktā aptauja, bez uzkrājumiem Latvijā dzīvo pat trešdaļa respondentu, jo viņiem nepietiek līdzekļu, ko atlikt. No tiem visvairāk (36%) ir vecuma grupā no 20 līdz 39 gadiem.