Mēs izmantojam sīkdatnes, lai padarītu lietošanas pieredzi ērtāku. Piekrīti sīkdatņu izmantošanai!
Negaidīta ziņa no kurjerdienesta par it kā jums pienākušu sūtījumu vai investīciju iespēja, kas garantē tūlītēju peļņu – tie ir tikai daži finanšu krāpniecības veidi, kurus noziedznieki īsteno, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas. Līdzīgi kā mēs savā ikdienā izmantojam dažādas automatizētas sistēmas un programmatūras, tāpat tās savai palīdzībai no cilvēkiem izkrāpt finanšu līdzekļus vai personas datus izmanto krāpnieki.
Viens no izplatītākajiem krāpniecības veidiem ir pikšķerēšana, kad noziedznieki, izliekoties par dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, izmanto e-pastu, SMS, ziņojumus sociālajos tīklos, kā arī viltotas interneta vietnes, lai iegūtu personas datus. Kā skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma, attīstoties tehnoloģijām, krāpnieki izmanto automatizētas sistēmas, kas masveidā izsūta krāpnieciskus e-pastus vai ziņojumus. Krāpnieku mērķis ir panākt, lai upuri atver saiti, kas tālāk aizved uz viltus izveidotu vietni, kurā persona pati ievada savus vai bankas pieejas datus.
Lai nekļūtu par krāpnieku upuri un pasargātu savus personas un bankas pieejas datus, bankas krāpšanas novēršanas eksperte atgādina, ka jāievēro piesardzība. “Pievērsiet uzmanību ziņām, kas tiek saņemtas no nepazīstamiem sūtītājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, kurus ikdienā neizmantojat. Pikšķerēšanas gadījumos ziņas bieži šķiet ļoti pēkšņas un negaidītas, ir dažādas kļūdas tekstā, e-pasta adresēs, domēnu nosaukumos un saitēs. Ziņojumu saturs var būt ļoti atšķirīgs, taču visos gadījumos krāpnieku mērķis ir panākt to, lai upuri veic ātras un nepārdomātas darbības,” norāda eksperte.
M. Celma arī atgādina, ka – līdzīgi kā mēs mēdzam izmantot ChatGPT rīku dažāda satura veidošanai – krāpnieki izmanto tā “ļauno brāli” FraudGPT, kas palīdz sagatavot krāpniecisku, maldinošu saturu.
Investīciju krāpniecība ir vēl viens krāpšanas veids, kurā noziedzniekiem talkā var nākt tehnoloģijas. Lai sasniegtu savu mērķi – manipulētu ar akciju cenām vai radītu viltus ieguldījumu iespējas - mūsdienās nereti tiek izmantoti boti jeb automatizēti rīki. Investīciju boti piekļūst un analizē dažādus investīciju tirgus datus un, balstoties uz tiem un iepriekš noteiktiem algoritmiem, pieņem investīciju lēmumus, piemēram, pirkt vai pārdot konkrētus aktīvus. Taču nereti investīciju boti tiek izmantoti krāpnieciskiem nolūkiem – ir gan pilnībā, gan daļēji automatizēti boti, kurus noziedznieki var izmantot, lai apkrāptu investorus. Pilnībā automatizētie boti var veikt darījumus jebkurā laikā, savukārt daļēji automatizētus botus iespējams vairāk kontrolēt – tiem ir nepieciešams, lai investors pats autorizētu kādas darbības, kas padara tos mazliet drošākus pret krāpšanu.
“Investīciju krāpnieki, kuri izmanto modernās tehnoloģijas, rada veselu krāpšanas ekosistēmu, piedāvājot ne tikai viltus solījumus, bet arī šķietamu kopienas un atbalsta sistēmu. Tiek izmantoti roboti, kas, piemēram, simulē grupu tērzēšanas platformas ar viltus ekspertiem, upurim sniedzot maldīgu drošības sajūtu. Tāpat tiek veidotas arī viltus mājaslapas, kurās upuri var sekot līdzi savām investīcijām, radot ilūziju, ka ieguldītie līdzekļi patiešām nes peļņu,” norāda M. Celma.
Krāpnieki kopumā izmanto tā sauktos botus, jo tie darbojas daudz ātrāk nekā cilvēki. Turklāt lai šādu botu īstenotu krāpniecība izdotos, ir jābūt veiksmīgam kaut vai tikai vienam mēģinājumam, un pat vienkāršs, nesarežģīts krāpniecības robots var nopietni apdraudēt uzņēmumus un privātpersonas.