Inženierijas nozare – reģionu lielākā nākotnes cerība

Pēdējo 10 gadu laikā inženierijas nozare augusi straujāk nekā Latvijas ekonomika kopumā, liecina jaunākais Luminor bankas novadu un nozaru pētījums. Šī nozare ir lielākā attīstības iespēja pilsētām un novadiem ārpus Rīgas reģiona, jo tā ir vienlaikus liela un dinamiska. Tās produktu tirgi pasaulē ir praktiski neierobežoti, un tā nav atkarīga no ierobežota vietējo izejvielu resursa.

Par inženieriju pētījuma ietvaros tiek dēvēta metālu ražošana, apstrāde, mašīnbūve un elektronika. Šīm nozarēm kopīga ir metāla dominējošā loma produktos, daudzējādā ziņā radniecīgas ražošanas process, piedalīšanās vienotās vērtības ķēdēs. Tāpat pētījums vērtē nozaru devumu pilsētu un novadu iedzīvotāju labklājībā, kā atskaites punktu izmantojot uzņēmumu algu fonda izmaiņas, kas ir svarīgākais kanāls eksporta ienākumu pārnešanai uz iedzīvotāju ienākumiem, lai arī uzņēmumu peļņai ir liela nozīme. Izmantotā pieeja ļauj ieskicēt reģionu labklājības izmaiņas daudz ātrāk nekā ir pieejami reģionu IKP dati, tāpat ļauj detalizētāk ieskatīties procesos, kas šīs labklājības izmaiņas virza.

Spilgts piemērs ir inženierijas nozares. Tajās ir ļoti strauji augošas uzņēmumu grupas. Piemēram, pēdējā gada laikā dronu ražošanas un apkalpošanas uzņēmumu devums darbinieku makos ir audzis par 44%, bet laikā kopš 2014. gada pat 20 reizes. Pirms desmit gadiem nozares “citi transportlīdzekļu” ietvaros gan kuģu, gan vilcienu būves un remonta uzņēmumu devums bija apmēram astoņas reizes lielāks nekā dronu ražotājiem, šobrīd jau pēdējie tālu pārspēj abas pārējās grupas kopā. Šobrīd nekas neliecina, ka dronu armādas lidojums bremzēsies. Piemēram, šie sākotnēji tikai civilajām nozarēm strādājošie uzņēmumi atrod savām prasmēm jaunus pielietojumus.

Latvijas reģioniem ārpus galvaspilsētas un tās tuvākās apkārtnes eksporta ienākumus diezgan līdzīgās proporcijās veido pārtikas vērtības ķēde (lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde), meža nozare (mežsaimniecība un kokapstrāde), kā arī inženierija. Tieši pēdējā no tām ir straujāk augošā, un tās loma šo reģionu attīstībā nākotnē vēl pieaugs.

Atšķirībā no pārējām divām svarīgākajām reģionu nozarēm inženieriju neierobežo piemērotu lauksaimniecības un mežu zemju resurss. Tā ir vismazāk atkarīga no Latvijas un reģiona tirgus ietilpības. Inženierijas nozare arī maksā augstākas algas, un to kāpuma potenciāls ir lielāks. Piemēram, vairākām mašīnbūves apakšnozarēm ir raksturīgi tas, ka to algas reģionos pārspēj šo reģionu vidējās algas, kā arī šo nozaru maksātās algas galvaspilsētas reģionā.

Pētījumā ietverto 417 inženierijas uzņēmumu devums Latvijas iedzīvotāju ienākumos pērn auga par 9%, nedaudz pārsniedzot vidējo tempu. Straujāko kāpumu panāca Vidzeme (+15%), lielā mērā pateicoties elektronikas attīstībai Ogrē. Taču Vidzemē inženierijas daļa rūpniecībā un eksportā vispār ir ļoti neliela, to varētu saukt par reģiona lielāko neizmantoto iespēju. Tāpēc šī nozares straujā kāpuma ietekme uz reģiona labklājību nebija izšķiroša. Turpretim Latgalē ar metālu saistīto nozaru daļa rūpniecībā ir lielāka nekā valstī kopumā. Tāpēc straujais kāpums šajā reģionā (13%) ir nozīmīgs notikums Latgales ekonomikā pērn. Te panākumus pirmkārt nosaka jau ilgstoši izcili veiksmīgā optiskās šķiedras ražošana Līvānos, kā arī Lietuvas uzņēmuma Pulsar Optics ienākšana Daugavpilī, kur tas trīs gadu laikā ir kļuvis par vienu no svarīgākajiem darba devējiem eksporta nozarēs.

“Sagaidāms, ka nākotnē ar metālu saistīto nozaru nozīme Latvijas ekonomikā tikai pieaugs. Neskatoties uz to, ka pagājušais gads nozarei kopumā bijis gana labs, pētījuma dati liecina, ka, eksporta tirgu krīze un ģeopolitiskie satricinājumi ir diezgan smagi skāruši nozari, iezīmējās krīzes pazīmes. 2024. gada operatīvie dati neiepriecina un to ietekmi noteikti redzēsim arī algu dinamikā,” norāda pētījuma autors, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Rēķinot algu fonda pieaugumu attiecībā pret iedzīvotāju skaitu pašvaldībās – pilsētās un novados, pērn inženierijas attīstības līderis bija Līvānu novads, kas ir nozīmīgs specializētās optiskās šķiedras kompetences centrs pasaules mērogā. Tam seko Mārupes novads un pērn sekmīgu attīstību piedzīvojusī Ventspils pilsēta. Jau izsenis Ventspilī vadošā ir bijusi transporta nozare, taču Luminor pētījums atklāj, ka pilsētas ekonomika tuvojas lūzuma punktam – inženierijas devums pilsētā strādājošo ienākumos no tranzīta vairs atpalika mazāk nekā par piektdaļu, kamēr 2014.gadā starpība bija vairāk nekā pieckārša. Līdzšinējām tendencēm turpinoties, 2025. gadā inženierija kļūs par pilsētas vadošo eksporta nozari.

Ar pētījuma prezentāciju ir iespējams iepazīties šeit.

Papildu informācija:
Zelma Strupka
Luminor sabiedrisko attiecību projektu vadītāja
Tālr.: 29950107
Zelma.Strupka@luminorgroup.com