Oktobris finanšu tirgos ASV prezidenta vēlēšanu “zemajā startā”

Lai arī šodien jau raugāmies uz Donalda Trampa uzvaru nule notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās, oktobrī finanšu tirgi bija “gaidās” – akciju tirgū situācija oktobrī bija klusa. “Lieliskā septītnieka” – lielo tehnoloģijas uzņēmumu – ceturkšņa peļņas rezultātu paziņošana arī nebija spējīga sniegt akcijām spēcīgu impulsu. Šādu impulsu ASV akciju tirgi saņēmuši tikai nupat, novembra sākumā, kad Tramps tika ievēlēts par ASV 47. prezidentu un ar vēlēšanu iznākumu saistītā nenoteiktība izklīda.

Avots: Bloomberg (2024-10-31). Visi indeksi norādīti EUR valūtā.

Tikmēr Eiropā oktobrī kritumu piedzīvoja gan akcijas, gan obligācijas. Lielie Eiropas uzņēmumi piedzīvoja kritumu pēc ceturkšņa peļņas rezultātu paziņošanas. Francijas luksusa preču grupa LVMH nesasniedza prognozēto izaugsmi Āzijas tirgū, savukārt Nīderlandes pusvadītāju mašīnu ražotājs ASML piedzīvoja lielāko lejupslīdi kopš IPO pēc tam, kad jauno pasūtījumu apjoms trešajā ceturksnī samazinājās uz pusi.

Svarīgie ceturkšņa rezultāti

Oktobris tika noslēgts, 70% no S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem paziņojot savus trešā ceturkšņa rezultātus. 75% no šiem uzņēmumiem faktiskā paziņotā peļņa pārsniedza prognozes, kas atbilst 10 gadu vidējam rādītājam, taču ir zemāks par 5 gadu vidējo rādītāju, kas ir 77%. Peļņas pieauguma procentuālais rādītājs ir virs 5% gadā, un tas šobrīd iezīmē piekto ceturksni pēc kārtas ar peļņas pieaugumu.

Par vienu no lielākajiem pozitīvajiem pārsteigumiem starp lielajiem ASV uzņēmumiem parūpējās Tesla. Šī uzņēmuma akcijas piedzīvoja veiksmīgāko dienu 11 gadu laikā, kad Tesla pārspēja peļņas prognozes un paziņoja par 20–30% elektromobiļu pārdošanas apjoma pieaugumu nākamajā gadā. Uzņēmuma ieņēmumi trešajā ceturksnī pieauga par 8%, ko daļēji sekmēja 52% pieaugums enerģijas ražošanas un uzglabāšanas segmentā.

Vēl viens “Lieliskā septītnieka” uzņēmums Meta Platforms (Facebook un Instagram mātes uzņēmums) saņēma negatīvu reakciju no tirgus dalībniekiem, neskatoties uz peļņas rādītājiem, kas pārspēja prognozes. Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, Meta ieņēmumi pieauga par 19%, savukārt peļņa palielinājās par vairāk nekā trešdaļu. Uzņēmuma vadītājs Marks Zakerbergs atzinīgi novērtēja mākslīgā intelekta (MI) uzlabojumus visos uzņēmuma segmentos un apliecināja kapitāla izdevumu palielināšanu nākotnē. Konkrētas izdevumu summas nenorādīšana MI segmentā radīja bažas ieguldītāju vidū, ņemot vērā nenoteiktību saistībā ar šo izdevumu ietekmi uz nākamā gada finanšu rādītājiem.

Savus ceturkšņa finanšu rezultātus paziņoja arī pasaulē lielākais pusvadītāju ražotājs Taiwan Semiconductor Manufacturing (TSMC). Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, uzņēmuma ieņēmumi palielinājās par 36%, pateicoties spēcīgai pasūtījumu plūsmai no viedierīču un ar MI saistītu mikroshēmu ražotājiem. TSMC apņēmās palielināt kapitāla izdevumus, lai mazinātu Ķīnas radīto ģeopolitisko risku. Papildus pirmajai Japānā atvērtajai ražotnei TSMC palielinās iepriekš plānotos ieguldījumus 65 miljardu ASV dolāru apmērā trīs jaunās ražotnēs ASV.

Nafta un zelts uzmanības centrā

Skatoties ārpus akciju un obligāciju tirgiem, uzmanības centrā bija nafta, kas ir aktīvs, ko ietekmē ģeopolitiskā situācija un kas pats ietekmē politiskos lēmumus.

Mēneša sākumā naftas cenas atguvās no šī gada zemākā līmeņa sakarā ar konfliktu starp Izraēlu un Irānu. Papildus apstāklim, ka ir samazinājušās ASV naftas rezerves, Brent naftas cena pārsniedza 81 ASV dolāru par barelu. Taču pēc tam, kad Irāna neatbildēja Izraēlas veiktajiem uzbrukumiem, sākās naftas cenas pazemināšanās tendence. Ķīna nespēja sniegt papildu fiskālus stimulus, kas pastiprināja pesimistisko noskaņojumu tirgū. Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ oktobrī neveica iejaukšanās darbības un nevēlējās aizkavēt naftas ieguves procesu.

Pretēji melnajam zeltam īstais zelts sasniedza jaunus vērtības rekordus, oktobra mēnesī tā vērtībai pieaugot par vairāk nekā 5%, tuvojoties 2800 USD atzīmei par unci. Zelta vērtības kāpumu sekmēja tādi faktori kā nenoteiktība par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, ģeopolitiskā spriedze un vājāki rezultāti obligāciju tirgū. Lai gan zelts ne vienmēr ir veiksmīgi apliecinājis sevi kā risku ierobežojoša investīcija inflācijas apstākļos, šāds uzskats dominēja, prognozējot ASV valdības budžeta deficīta palielināšanos. Tikmēr austrumos BRICS valstis turpina meklēt iespējas palielināt savu neatkarību no ASV, tāpēc zelts saglabā savu statusu kā galvenais aktīvs rezervju palielināšanai, BRICS valstīm cenšoties mazināt rezerves USD valūtā.