Cik ienesīgs patiesībā ir pensiju 2. līmenis?

Valdībai pieņemot lēmumu atbalstīt likumprojektu par pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 17%, turpinās aktīvas diskusijas par kopējo pensiju 2. līmeņa ienesīgumu. Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš skaidro – šī brīža pensiju 2. līmeņa 100% akciju plānu vidējais gada ienesīgums pēdējos piecos gados sasniedz vidēji ap 9,0% gadā.¹
 
Pēdējais pusotrs gads finanšu tirgos ir vērtējams kā veiksmīgs, un tas atrodas pieauguma fāzē, galvenokārt pateicoties centrālo banku lēmumiem par procentu likmju samazinājumu un izaugsmei ASV ekonomikā. Pozitīvās norises finanšu tirgos tiešā veidā ietekmējušas arī Latvijas pensiju 2. līmeņa plānu ienesīguma rādītājus. Sasniegtie rezultāti pārsniedz vidēji sagaidāmo ilgtermiņa rezultātu un iezīmē finanšu tirgu pelnītspējas potenciālu. Viena gada griezumā ienesīgums visiem 100% akciju plāniem raksta tapšanas brīdī pārsniedz 25%. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ilgākā termiņā gan nevar cerēt uz šādu vidējo ienesīgumu, tomēr tas uzskatāmi parāda akciju tirgu raksturu – sliktākiem periodiem seko labi vai ļoti labi gadi, un ilgtermiņā var sagaidīt 7-9% ienesīgumu gadā.
    
Akciju tirgus ienesīgums ilgtermiņā ir augstāks par parādzīmju ienesīgumu, tādēļ augstāk aprakstītos ienesīgumus nevar attiecināt uz visiem pensiju plāniem sistēmā. Parādzīmju daļa pensiju plānos šobrīd ienes ap 2-5% gadā, un plānos ar konservatīvāku stratēģiju, kuros bez akcijām ir arī parādzīmes, vidējais ilgtermiņa ienesīgums būs zemāks par 9%. Tas parāda, kāda ietekme ir līdzekļu ieguldīšanai riskantākajā ieguldījumu daļā – akcijās. Tomēr tieši šis ir apsvērums, par ko, šķietami, nav iedomājušies politiķi, argumentējot, ka vēsturiskais ienesīgums pensiju 2. līmenim ir krietni zemāks nekā tika sagaidīts.
 
Privātie pārvaldītāji otrā pensiju līmeņa pārvaldīšanā iesaistījās no 2003. gada. Sākotnēji noteiktais maksimālais akciju īpatsvars bija 30% no pensiju plāna aktīviem. 2007. gadā šis atļautais maksimālais īpatsvars tika palielināts līdz 50%, un tādā apmērā tas saglabājās ļoti ilgu laiku – vairāk nekā 10 gadus līdz 2018. gada sākumam, kad to palielināja līdz 75%. Tikai sākot no 2021. gada tika atļauts pensiju plāniem investēt līdz 100% akcijās – tātad tikai pēdējos 6-7 gadus akcijās var ieguldīt vairāk par 50% no plāna aktīviem. Bet būtiski piebilst - tas neattiecas uz plāniem, kas dibināti līdz 2017. gada beigām, tiem joprojām maksimālais atļautais akciju īpatsvars ir 50% - tātad plāni ar aptuveni 20 gadu vēsturi, uz kuriem politiķi atsaucas, vērtējot 2. līmeņa ilgtermiņa ienesīgumu nekad nav varējuši ieguldīt akcijās vairāk par 50% no plāna aktīviem. Tā šķietami ir tehniska nianse, bet ar ļoti būtisku ietekmi uz ilgtermiņa ienesīgumu (šo ierobežojumu, cerams, beidzot atcels no 2025. gada).
 
Šie senākie pensiju plāni ar agresīvākajām ieguldījumu stratēģijām, kas darbojas kopš 2003. gada, saviem ieguldītājiem nu jau vairāk nekā 20 gadu laikā ir nopelnījuši ap 4% gadā. Šis skaitlis ir jāvērtē kontekstā ar akciju tirgus ilgtermiņa ienesīgumu (7-9%), parādzīmju ilgtermiņa ienesīgumu (2-5%), kā arī maksimāli atļauto akciju īpatsvaru pensiju plānos, kas nekad nav pārsniedzis 50%. Turklāt jāņem vērā, ka  aptuveni 8 gadus atradāmies tā sauktajā zemo procentu likmju periodā, kad, piemēram, Vācijas valdības 10 gadu parādzīmju ienesīgums laika periodā no 2014. gada līdz 2022. gadam svārstījās diapazonā no +1% gadā līdz -1% gadā. Šos visus faktorus savienojot kopā, 4% ienesīgums gadā nešķiet ļoti slikts rezultāts.

Šobrīd, raugoties atpakaļ, kā attīstījās pensiju 2. līmenis un finanšu tirgi, varam ilgi un gari diskutēt, kurš ir atbildīgs par ienesīguma paaugstināšanas neizmantotajām iespējām – pārvaldnieki, likumdevējs vai varbūt tirgus regulators. Katram no mums ir savs viedoklis un, iespējams, zināma daļa taisnības. Būtiski ir raudzīties uz priekšu un visiem kopā strādāt pie tā, lai mēs maksimāli palielinātu Latvijas iedzīvotāju iespēju vecumdienas sagaidīt ar augstāko iespējamo uzkrāto finanšu kapitālu. 
 
Pensiju sistēmas dalībniekiem ir īpaši būtiski pārbaudīt, vai ir izvēlēts pareizais, vecumam atbilstošais pensiju plāns, lai pilnībā izmantotu finanšu tirgus dotās iespējas – uzņemties lielāku akciju tirgus risku jaunībā un attiecīgi konservatīvāku ieguldījumu stratēģiju, tuvojoties vecumdienām. Tikmēr pārvaldnieki no savas puses seko līdzi globālām tendencēm un iesaka pensiju sistēmas uzlabojumus, kas attiecas uz ieguldīšanas noteikumiem, kapitāla izmantošanas iespējām pensijas vecumā, kā arī citām lietām, kas uzlabotu dalībnieku finanšu situāciju vecumdienās. Rezumējot – no likumdevēja un regulatora puses tiek sagaidīts pilnvērtīgs dialogs, izvairoties no tādiem lēmumiem, kas ir vērsti tikai uz īstermiņa iznākumu.

1 manapensija.lv